Pusdiena

Saeima pirms vēlēšanām atsakās lemt par strīdīgajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā

Pusdiena

ES un Ķīna gatavojas samitam Briselē, kur vienosies par Klimata izmaiņu jautājumu

Mediju uzraugs priekšvēlēšanu laikā saņēmis 13 sūdzības par masu medijiem

Mediju uzraugs saņēmis 13 sūdzības par mediju darbu priekšvēlēšanu laikā

Mediju uzraugs saistībā ar priekšvēlēšanu laiku saņēmis 13 sūdzības par masu medijiem. Tajā skaitā sūdzības, saistītas ar neizpratni par kritērijiem, pēc kādiem televīzijas debatēs piedalās tie vai citi deputātu kandidāti.

Vairākas komerctelevīzijas šogad saņēma iespēju rīkot priekšvēlēšanu debates ar sabiedriskā finansējuma atbalstu. Diskusiju raidījumus veido četras reģionālās televīzijas; diskusiju raidījumus Rīgā un lielajās pilsētās veidoja LNT un "Rīga TV24".

Tikmēr sabiedriskā televīzija uzsver, ka tai ir stingri kritēriji, un vēlas, lai arī citām televīzijām būtu skaidrs debašu formāts un kandidātu atlases kritēriji.

Komerctelevīzijām ap 30 000 eiro

Vienā no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotajiem konkursiem par priekšvēlēšanu televīzijas raidījumu veidošanu Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās uzvarēja divas komerctelevīzijas – LNT un "Rīga TV24".

LNT saņēma 30 000 eiro un rādīja četrus raidījumus "Rīgas debates". Diskutēt par vēlēšanu programmām Rīgā aicināja visu reģistrēto sarakstu pārstāvjus galvaspilsētā. Debatēs piedalīties varēja kandidāti, kas sarakstā ir ar pirmo numuru vai Rīgas mēra amata kandidāti.

Partiju vienreizēju dalību debatēs izlozēja, vienā raidījumā piedaloties diviem līdz trim kandidātiem

Savukārt "Rīga TV24" saņēma 35 000 eiro un veidoja astoņus diskusiju raidījumus "Par ko balsot?".

Kandidāti paši piesakās debatēm

"Mēs izvietojām mūsu mājaslapā "Rīga TV24" paziņojumu, kurā partijas varēja iesniegt savus pieteikumus uz raidījumu.

Pilnīgi brīvprātīgi tas notika, un tad arī partijas pašas pieteicās un sūtīja anketas, un tad mēs tās arī aicinājām," stāsta producente Kitija Blūma.

Viņa atzīmē, ka no Liepājas pieteicās visvairāk kandidātu – septiņi. No Daugavpils sākotnēji partijas debatēm nebija pieteikušās. Pēc atgādinājuma par šādu iespēju diskusijai pieteicās piecas partijas. Taču raidījumam par Jūrmalu, piemēram, nebija pieteikusies valdošā – Zaļo un Zemnieku savienība. Diskusija notika bez viņiem.

Producente uzskata, ka risinājums ļaut deputātu kandidātiem pašiem pieteikties diskusijai bijis ļoti labs un pareizs.

"Ja mēs būtu uzrunājuši katru partiju atsevišķi un pierunājuši nākt, un teiktu, ka visiem ir jānāk, tad mums būtu šī pusotra stunda, kas tika atvēlēta raidījumam, jāsadala proporcionāli katram raidījuma dalībniekam. Un tad sanāktu, ka, ja, piemēram, kādā citā pilsētā ir iesniegti tikai divi saraksti, un viņi atnāk uz mūsu raidījumu, un katrs no pārstāvjiem runā ilgāku laiku, un atkal no citas pilsētas ir proporcionāli mazāk tas laiks sadalīts, tas atkal nav korekti," sprieda Blūma.

Noteikti stingri kritēriji debatēm 

Tikmēr Latvijas Televīzija (LTV) norāda, ka tai ir ļoti stingri kritēriji. Ir sešas priekšvēlēšanu debates – divas par Rīgu un pārējās veltītas reģionu lielākajām pilsētām.

LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne stāsta, kad cilvēku studijā ir ļoti daudz, diskusija vairs nav tik veikla, saturīga un interesanta skatītājam. Taču pēc likuma vārds esot jādod visiem. Noteikumi esot stingri, skaidri, un LTV vēlas, lai šādi būtu arī citām televīzijām.

"Lai nav tā, ka sabiedriskajā televīzijā mēs paceļam diskusijas kvalitāti, bet citās televīzijās mēģina to pazemināt. Mūsuprāt, ir nepieņemami, piemēram, ka citās televīzijās kandidāti tiek saukti vārdos. Tādā veidā arī tiek pazemināta diskusiju kvalitāte.

Manuprāt, žurnālistikā pastāv kaut kādi standarti, kas būtu arī šādās situācijās jāievēro, jo šī nav bezmaksas aģitācija. Tas ir pilnīgi cits formāts, pilnīgi cits saturs, un diskusijas nozīmē pilnīgi kaut ko citu," teica LTV Ziņu dienesta vadītāja.

Sūdzas arī iesaistītie politiķi 

NEPLP saņēmusi sūdzības par masu medijiem, kas saistītas tieši ar priekšvēlēšanu laiku. Gandrīz vienlīdzīgi – septiņas no tām ir par sabiedriskajiem medijiem un sešas par komercmedijiem.

"Sūdzas gan politiķi, sūdzas skatītāji, paši politiķi, kuri ir iesaistīti procesos, sūdzas politiskie konkurenti, sūdzas vienkārši iedzīvotāji, neizprotot to, kādā veidā politiķu dalība notiek tajos vai citos raidījumos," stāsta par komercmedijiem atbildīgā NEPLP locekle Gunta Līdaka.

Viņa norāda - katram medijam ir atšķirīga izpratne, kā komunicēt ar sabiedrību. Kura pieeja ir pareiza, par to spriest varot tikai skatītājs.

Sūdzību skaits neesot tik liels, tāpēc varot secināt – kopumā dažādās diskusijas nodrošina vispusīgu un visaptverošu mediju telpu.

"Manuprāt, LNT formāts rīta programmā priekšvēlēšanu debatēs bija ļoti kvalitatīvs ar labu politisko analīzi, ar ekspertiem un visu pārējo. Tā kā es negribētu viennozīmīgi teikt, ka šo funkciju kvalitatīvi un ar latiņu izpilda tikai sabiedriskā televīzija. Sava loma šajā procesā ir gan LNT, gan arī, kā es to saucu, "Rīga TV24", kuru var uzskatīt par tirgus laukuma televīziju, kur sanāk visi. Tā ir pilnīgi cita pieeja," teica Līdaka.

Tajā pašā laikā arī Līdaka atzīst, ka dažādie kritēriji ir problēma un par to jādiskutē. Pēc vēlēšanām jūnija beigās padome plāno rīkot diskusiju.

Tajā paredzēts izrunāt konkrētas sūdzības, spriest par tālāko rīcību un iespējamiem vienotiem principiem priekšvēlēšanu periodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti