“Ja pasaulē rāda vienu [starptautisko] Krievijas kanāla versiju, tad arī pie mums tā vajag,” sacīja Ķezbere. Kā piemēru viņa minēja “Ren TV”, kas speciāli Baltijas valstīm ir izstrādājis kanāla versiju.
Viņa atzina, ka Baltijas valstīs pret Krievijas televīzijas kanāliem un tur esošo propagandu ir atšķirīgas pieejas. Kamēr Igaunija ir liberāla, tikmēr Lietuvā ir tendence šādus kanālus ierobežot. Ķezbere pauda, ka Latvijai ir jāatrod sava pieeja: “Mums ir jāatrod savs – līdzsvarots – ceļš”.
Ķezbere arī komentēja maija sākumā Nacionālajā drošības komisijā izskanējušos pārmetumus, ka padome nav darījusi pietiekami daudz, lai ierobežotu Krievijas televīzijas kanālu darbību Latvijā. Viņa atgādināja, ka padomei nav tiesību izvirzīt likumdošanas iniciatīvas, un toreiz izteiktos pārmetumus aicināja “atstāt uz deputātu sirdsapziņas”. Taču viņa atgādināja, ka NEPLP nav tiesību bez spēcīga pamatojuma aizvērt Krievijas TV kanālus, kas turklāt nav reģistrēti Latvijā. Ja to dara, tad Latvija var saņemt ap 392 000 lielu naudas sodu. Tāpēc šobrīd notiek gausa un gara procedūra, kurā notiek saziņa ar Zviedrijas mediju regulatoru un policiju. Tieši Zviedrijā ir reģistrēta vismaz daļa no Krievijas televīzijas kanāliem.
KONTEKSTS:
Nacionālā apvienība (NA) aprīļa vidū aicinājusi koalīcijas partnerus vienoties par kopīgu plānu Krievijas propagandas televīzijas kanālu ierobežošanai Latvijas teritorijā. Nekādus konkrētus priekšlikumus gan NA pagaidām nav piedāvājusi, un koalīcija vienojusies pie jautājuma atgriezties pēc tam, kad Saeimas Nacionālās drošības komisijā būs apspriesti konkrēti risinājumi.
Tomēr 2. maijā deputāti asi kritizēja NEPLP par, viņuprāt, bezdarbību un iniciatīvas trūkumu Krievijas televīzijas kanālu un tās propagandas ierobežošanā. Padome gan pārmetumus nepieņēma un norādīja uz pašu deputātu atbildību.