Runājot par mediju finansējumu Latvijā, Eglītis norādīja, ka, piemēram, sabiedrisko mediju gadījumā vislabākais risinājums būtu piesaistīt to Iekšzemes kopprodukta pieaugumam (IKP). "Tas nav iespējams politiski," tomēr atzina Eglītis. Cits risinājums varētu būt saistīts ar reklāmas ierobežojumu pārskatīšanu. "Viens piemērs - televīzija nedrīkst mēnesi pirms vēlēšanām reklamēt politiskās partijas. Vai mūsdienās tas ir aktuāli? Tas zināmu daļu naudiņas atņem. Arī ierobežojumi, kas uzlikti kredītu reklamēšanai. Kādēļ nevar studējošo kredītus reklamēt?" pauda Eglītis. Viņš arī norādīja, ka pirmajās nedēļās pēc stāšanās amatā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā redzētais licis secināt, ka sabiedriskajiem medijiem pietrūcis spēcīga lobija.
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
KONTEKSTS:
Lai gan koalīcija iepriekš nespēja vienoties par kandidātiem uz diviem vakantajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem, Saeima pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma amatos 13. februārī apstiprināja žurnālistus Ievu Kalderausku un Jāni Eglīti. Abi apņēmušies stiprināt vietējo mediju saturu, kā arī apvienot sabiedriskos medijus.
Jaunievēlētie locekļi ir tikuši arī pie atbildības jomām - Kalderauska pārraudzīs Latvijas Televīziju, savukārt Eglītis – Latvijas Radio.