Mediju speciālisti, politologi: Krievijas TV programmas Latvijā vajadzētu ierobežot

Krievijas televīzijas programmas, kuras pārraida prokremlisku propagandu, kas pēdējās nedēļās Ukrainas notikumu fonā ir kļuvuši sevišķi agresīvi, Latvijā ir jāierobežo, diskusijā Latvijas Radio programmā „Krustpunktā” secināja politologi un mediju speciālisti.

Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Krievijas mediju darbība Latvijā ir nevis mediju, bet gan nacionālās drošības jautājums. Krievijas kanāli pārraida „prokremlisku propagandu”, kas ir melīga, vienpusēja un naidīga Ukrainai un reizēm arī Latvijai. Viņa arī rosināja pastiprināt administratīvo atbildību retranslētājam, ja televīzijas veidotais produkts ir naidu kurinošs vai naidīgs pret Latvijas valsti.

Arī Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Aija Dulevska uzsvēra, ka „šis ir jautājums arī par valsts pašcieņu”.

Sociālās vēstures pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzīmē, ka pat Nacionālās drošības konceptā ir uzsvērts, ka Krievijas mediji ir drauds drošībai Latvijā. Viņš uzsvēra, ka soļiem, ar kādiem pakāpeniski aizliedz Krievijas medijus Latvijā, ir jābūt pakāpeniskiem. Vispirms ir jābūt brīdinājumam un pēc tam tikai asākiem soļiem. Līdz ar to pastāv leģitīms pamats aizliegt Krievijas televīzijas kanālus.

Precīzi daudz skrupulozāk ir jādefinē – kādos gadījumos ir jāaizliedz kanāli (..) Tur var izdomāt ļoti racionālu ceļu,” sacīja Kaprāns.

„Ir leģitīms pamats domāts, ka agresīvi, klaji naidīgi kanāli ir ierobežojami, vismaz uz kādu laiku,” piekrita politologs Ivars Ījabs. Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane norādīja, ka Krievijas mediju saturs ir vērtējams kā agresīvs, ultranacionāls Ukrainas un Latvijas pazemojums.

Verbāli mēs ar to jau sen esam okupēti. Tāpēc nevajag piekopt strausa politiku,” teica Lasmane. Ījabs Krievijas kanālu propagandu raksturoja kā ļoti profesionālu, īpaši izceļot „Pirmā kanāla” žurnālistu Dmitriju Kiseļovu. „Tā ir propaganda, kurai nav pilnīgi nekāda sakara ar realitāti (..) Krievijas politikā impēriskais vektors ir pietiekami izteikts (..) Tā ir ļoti profesionāla propaganda,” sacīja Ījabs. Taču viņš atzina, ka ierobežot medijus, kas „nodarbojas ar vienas puses kareivīgas pozīcijas” atainošanu, ir pamatoti.

Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas militārpersonas turpināja provokācijas Krimas Autonomajā republikā, kā arī ārpus tās. Krievu karavīri ar mainīgām sekmēm mēģina ieņemt stratēģiski svarīgus militāros objektus, kā arī pārvilināt ukraiņu karavīrus savās rindās. Tikmēr Krievijas militāristu darbības Ukrainā jau asi nosodījušas septiņas pasaules ekonomiski attīstītākās valstis, kā arī vairāku ārvalstu līderi.

Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.

Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti