Sadaļas Sadaļas

Mediju eksperti: Atalgojums darbam SEPLP ir neatbilstošs darāmā apjomam

Atalgojuma dēļ ir zema atsaucība pieteikties uz amatu jaunajā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP). Pirmajā konkursa termiņā uz padomes locekļa amatu nepieteicās neviens pretendents. Vairāk nekā divu tūkstošu eiro atalgojums pirms nodokļu nomaksas, vairāku politikas veidotāju un mediju ekspertu ieskatā, nespēj uzrunāt jomas lietpratējus. Iespējams, ka algas apmēru vēl pārskatīs, taču nav zināms, kad. 

Mediju eksperti: Atalgojums darbam SEPLP ir neatbilstošs darāmā apjomamLinda Spundiņa

Saeima pērn 19. novembrī pieņēma Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu. Tajā nosakot, ka sabiedrisko medijus pārvaldīs jaunizveidota padome, kuru pārstāvēs viens Saeimas izvirzīts loceklis, viens Valsts prezidenta izraudzīts pārstāvis, bet trešo konkursa kārtībā noteiks nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padome.

Pirmajā konkursa termiņā nepieteicās neviens kandidāts, un to pagarināja, tāpēc uz amatu var pieteikties līdz 30. martam.

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) uzskata, ka šobrīd noteiktais atalgojums padomes locekļiem ir par mazu, tāpēc esot tik zema atsaucība izsludinātajā konkursā.

“Viens no iemesliem, ko daudzi uzrunātie kandidāti izsaka, ir tas, ka atalgojuma līmenis ir neatbilstošs darāmajam darbam. Atalgojuma līmenis šobrīd ir noteikts tāds pats kā NEPLP [Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē], bet šeit ir jāskatās plašāk. Ja tiešām atalgojuma līmenis ir šķērslis, būtu jāvērtē, kas ir piemērots atalgojuma līmenis padomei, kas pārauga divus lielus valsts uzņēmumus ar mērķi tos reorganizēt,” norādīja Tērauda.

Viņasprāt, atalgojums būtu jāpārskata, taču kad, to esot grūti prognozēt.

Jaunais SEPLP loceklis saņems mēnešalgu 2368 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš atzina, ka SEPLP locekļu atalgojums neatbilst prasītajai kvalifikācijai, pienākumu apjomam un atbildībai, kas ir šim amatam. Atalgojumam jābūt konkurētspējīgam ar līdzvērtīgiem amatiem. Līdzīgās valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļu atalgojums sākoties no 5000 eiro, atzīmēja Ķēniņš.

Viņš sacīja: “Valsts kapitālsabiedrībās, kur meklē valdes locekļus, tur ir izveidota sistēma valstī, kur atlīdzība kapitālsabiedrību valdes locekļiem ir krietni augstāka. Šis amats amata pretendentiem prasa tādu pašu pieredzi un zināšanas, arī atbildību, kas ir šim amatam. Līdz ar to šis atalgojums, kāds šobrīd ir noteikts, noteikti neatbilst.”

Baltijas Mediju izcilības centra direktori Guntu Slogu pārņēmušas bažas, ka amatam nepieteiksies visatbilstošākie pretendenti, zinot atalgojumu un darāmo darbu apjomu.

“Es domāju, ka viens ir tas, ka ir šis fons, kurš jau daudziem cilvēkiem varbūt neļauj domāt par to kā pievilcīgu amatu, jo ir skaidrs, ka izvēles process būs politizēts. Protams, ka komplektā nāk šī alga, it īpaši zinot, ka viens no galvenajiem lielajiem uzdevumiem būs sabiedrisko mediju apvienošanas plāna izstrāde. Tur ir skaidrs – pat ja tev ir šīs ambīcijas, tu apskaties, kāda ir alga, tad tu apskaties, kāda ir alga privātajā sektorā līdzīgās pozīcijās, un lēmums ir vienkārši – nē,” skaidroja Sloga.

Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) norādīja, ka pastāv atalgojuma problēma: “Lai piesaistītu profesionāļus, atalgojumam jābūt diezgan augstam. No otras puses, tomēr jādomā par sabiedrības reakciju.”

Cilevičs uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem kopumā vajadzētu palielināt budžetu, bet vai budžetu palielināt arī SEPLP, esot vēl jādomā.

Šobrīd aptuvenais budžets SEPLP ieplānots no 340 000 līdz 360 000 eiro.

KONTEKSTS:

SEPLP izveidi paredz Saeimā pērn novembrī pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Padomes sastāvā būs trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. No tiem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Saeima, otru Valsts prezidents, bet trešo nevalstiskās organizācijas ar Ministru kabineta memoranda padomi. Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības likums stājās spēkā jau šī gada sākumā, taču vēl līdz šim nav izdevies izveidot SEPLP.

Iepriekš minēto institūciju pārstāvji pieļāva, ka likumā noteiktais SEPLP locekļu atalgojums varētu radīt problēmas. Tāpēc Valsts prezidents varētu rosināt diskusiju par likumā noteiktā SEPLP atalgojuma palielināšanu, lai jaunajā padomē būtu gatavi strādāt arī augstu kvalificēti profesionāļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt