Labrīt

Cūku mēris - vai joprojām drauds?

Labrīt

VARAM ministrs Juris Pūce: Oktobrī reformas projektu varētu skatīt valdībā

Anda Rožukalne: Sabiedrisko mediju uzraugs šos medijus mēģina diskreditēt

Mediju eksperte Rožukalne: NEPLP sevi diskreditējusi

Vērtējot pēdējā laika krīzi Latvijas Radio, kopumā sabiedrisko mediju situāciju un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbu, mediju eksperte Anda Rožukalne intervijā Latvijas Radio pauda, ka NEPLP sevi diskreditējusi un reāli tai nav jēgas.

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Rožukalne norādīja, ka NEPLP panākumu saraksts ir visai pieticīgs, un spēks aizgājis cīņā pret kritiku un pret sabiedrisko mediju vēlmi strādāt.

Pašlaik izskatās, ka NEPLP ir Latvijas Radio pusē un atbalsta papildu finansējuma pieprasījumu, taču darīšanas līmenī ir arī atbalstīta Latvijas Radio valde, kurai pauda neuzticību Radio Ziņu dienesta darbinieki. No NEPLP neizskan argumentācija, ka valdei, iespējams, nav izdevies panākt respektu, ka valde nav pietiekoši kompetenta, sacīja Rožukalne.

Viņa norādīja, ka vajadzētu paskatīties dziļāk uz padomes darbību un padomes lēmumiem, un “šī padome parādījusi, ka reāli tai nav jēgas”.

Ir nepieciešamas radikālās izmaiņas pašā padomē, jo pašlaik tā ir tikai “papildu birokrātisks filtrs”. Piemēram, tagad Saeimas deputāti prasa NEPLP atrisināt krīzi Radio, bet padome atkal sūta dokumentus un pieprasījumus, prasa medijam atkal atkārtoti iesniegt iepriekšējo stratēģiju.

 “Tas ir bezjēdzīgs darbs, kas vienkārši izraisa e-pastu un papīru viļņus,” sacīja Rožukalne.

Rožukalne atzina, ka patlaban gan politiķi, gan arī mediju uzraugs NEPLP uzmanību mēģina koncentrēt tikai uz naudas nepieciešamību, apzināti neskarot daudz būtiskākus jautājumus. Turklāt, kā uzsvēra Rožukalne, padome, kurai būtu jāaizstāv sabiedrisko mediju intereses, mēģina diskreditēt Radio un tā žurnālistus, tā apdraudot Radio un demokrātiju. Rožukalne sacīja, ka vajadzētu paskatīties arī uz padomes slēpto komunikāciju – kad ir konflikts un Radio izsaka neuzticību padomei, “tiek iedarbināti tie portāli un cilvēki, kurus varētu saukt par informācijas kanalizācijas notekcaurulēm”. Vajadzētu paskatīties uz šiem vēstījumiem, kuri ir padomes locekļu veids, “kā viņi mēģina panākt noteiktu viedokļu izskanēšanu publiskajā telpā”.

Šajos vēstījumos parādās, ka sabiedriskie mediji neko nav padarījuši, tiem nav jēgas. Ko var spriest pēc šiem vēstījumiem? “Tas ir uzbrukums demokrātijas institūcijai - sabiedriskajiem medijiem, šīs stratēģijas atbilst tam, kā vērtēt demokrātijas graušanu,” sacīja Rožukalne.

Būtībā tās ir stratēģijas, par kurām uztraucas spriežot, ka Krievijas apmaksātie komunikatori var iedragāt Latvijā demokrātiju, bet to mēs darām šeit iekšēji, pauda eksperte.  

KONTEKSTS:

Uzmanība NEPLP darbībai pievērsta pēc tam, kad Latvijas Radio Ziņu dienests cēla trauksmi un izteica neuzticību medija valdei, pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Radio Ziņu dienesta darbinieki norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Arī NEPLP norādīja, ka nav pamata valdes atlaišanai

Vēlāk Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdza Saeimu iekļaut darba kārtībā NEPLP locekļu darba izvērtēšanu, kā arī aicināja deputātus izraudzīt jaunu mediju uzrauga sastāvu.

Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš nolēma dot NEPLP  divas nedēļas, lai atrisinātu problēmas Latvijas Radio. Pēc tam NEPLP vadītāja Dace Ķezbere paziņoja, ka septembrī atkāpsies no amata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti