Līdzīgi kā citi komentētāji Rožukalne pauž, ka publiskotajās sarunās nav daudz jaunu faktu, taču “pievienotas dažas ļoti jaukas detaļas jau it kā zināmam, nojaustam stāstam”. Viņasprāt, cilvēkiem, kuri seko līdzi notikumiem mediju vidē, nav ilūziju par sarunās figurējošo cilvēku “savtīgumu un intelektuālās niecības šarmu”.
Taču atklājums šajās sarunās ir tas, ka iespējams ieraudzīt, kāpēc Latvijā daudzi ar medijiem saistīti jautājumi tiek nobremzēti. Rožukalne uzskaita šos jautājumus: “Moderna likuma pieņemšana, pirmkārt, par mediju īpašnieku atklāšanu, kas Latvijā joprojām ir dekoratīvā līmenī. Mediju politikas nozīmīgi pavērsieni, kas palielinātu mediju brīvību un daudzveidību. Sabiedrisko mediju finansējums.”
Mediju eksperte skaidro, ka sarunās saskatāmas divas būtiskas stratēģijas mediju ietekmēšanai. Pirmkārt, uzpirkt un pakļaut. Otrkārt, izslēgt un diskreditēt tos, kas nav viegli pakļaujami.
Taujāta, vai kopš 2010. - 2011.gada, kad notika nu publiskotās sarunas, situācija mediju regulējuma jomā mainījusies, viņa vērtē - mainās, bet ļoti lēni. “Bet sabiedrisko mediju stiprināšana, finansējuma palielināšana – tas nav mainījies un tiek bremzēts joprojām daudzos veidos,” saka Rožukalne.
Taču mainījies ir tas, ka nicīgās runas par žurnālistu pakļaušanu attiecas uz tā laika LTV un citu mediju vadības līmeni. “Tas sen ir mainījies. Arī tad žurnālisti, kurus mēģināja dažādi locīt, izmantoja jebkuru iespēju, lai tos taustekļus nokratītu.”
Vienlaikus arī tagad mediji, kas cenšas būt profesionāli un neatkarīgi, tiek “taranēti”.
Attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem Rožukalne saka, ka to stiprināšanai, pirmkārt, jāmaina finansējuma modelis. “Diemžēl jaunais likums, kura projekts izstrādāts, to neparedz. Arī pārvaldībai jābūt nošķirtai no tiešas politiskas ietekmes, kas arī nav paredzēts,” viņa norāda.
Nākamnedēļ Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā plānots diskusiju raidījuma “Tieša runa” speciālizlaidums, kurā analizēs “Rīdzenes sarunās” dzirdamo un to, cik pamatots bijis KNAB lēmums par tā sauktās “oligarhu lietas” izbeigšanu.
Ziņots, ka pamatīgu viļņošanos politiskajā virtuvē turpina sacelt žurnāla “Ir” publicētās “Rīdzenes sarunas”, kurās vairāku gadu garumā fiksēts Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un viņiem tuva loka personu teiktais. Šonedēļ žurnāls publicējis jaunus sarunu atšifrējumus, kuros atklāts, kā politiķi kaluši plānus par sev labvēlīga mediju tīkla būvēšanu. Sarunās tiek spriests, kurus žurnālistus paturēt darbā un kurus atlaist oligarhu pārņemtajā laikrakstā “Diena” un kādiem nolūkiem un vēstījumiem izmantot, piemēram, “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, kas piederot sarunās uzvārdā nenosauktajam Aivaram.
Izskan arī runas par toreizējo vēlmi “sakārtot” sabiedriskos medijos, īpaši Latvijas Televīziju, lai nodrošinātu sev vēlamu ziņu parādīšanos tās saturā.
Iepriekš žurnāls “Ir” publiskojis vēl divu sarunu atšifrējumus. Vienā no tiem klausāms, kā tā saucamie oligarhi – Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – kā arī pazīstami uzņēmēji pārrunā ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu.
Savukārt otrajās sarunās apspriesta augstu amatpersonu gāšana. Visbeidzot, trešajās sarunās oligarhi apsprieda, kā pārņemt varu medijos.
