Guntis Bojārs blogā: Neesam «vakcinācijas avīzes» veidotāji jeb replikas pēc «Aizliegtā paņēmiena» par Covid-19 antivielām.
Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižets šonedēļ pāršalca sociālos tīklus. Cilvēki pauda sašutumu un neizprati par to, vai žurnālistu veiktajam pētījumam var uzticēties. Raidījuma autors Bojārs Latvijas Radio norādīja, ka sižeta mērķis bija izskaidrot cilvēkiem, kas ir antivielas un kā tās rodas, nevis apšaubīt vakcīnas "AstraZeneca" efektivitāti. Viņš saprot sabiedrības reakciju, taču tā neesot ne pirmā, ne pēdējā reize "AstraZeneca" vēsturē.
"Sižetā mēs neapšaubījām "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāti, un tas ir ļoti precīzi jādefinē.
Mēs parādījām faktus par antivielu testiem. Šajā gadījumā mēs parādījām faktus, un fakti nav apšaubāmi. Tur nav nevienas faktu kļūdas," sacīja Bojārs.
Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju bažas par raidījumā izskanējušo informāciju, NEPLP uzticējusi monitoringa speciālistiem pārbaudīt, vai raidījums nav pieļāvis kādu likuma pārkāpumu.
"NEPLP šobrīd ir sācis informācijas pārbaudi, balstoties uz sabiedrībā izskanējušām bažām. Informācijas pārbaude vēl nenozīmē lietas ierosināšanu. Pārbaudot informāciju, NEPLP, līdzīgi kā arī citos gadījumos, var pieņemt lēmumu sākt lietu, bet var pieņemt lēmumu arī nesākt lietu. Te ir jāņem vērā arī tas, kādā veidā šī informācija tiek uztverta.
Man personīgi, teikšu tā, mammai nākamajā dienā bija jāiet vakcinēties, un viņa noklausījās šo raidījumu un secināja – tad nav jēgas vakcinēties. Un tā bija sabiedrības vai sabiedrības daļas pirmā reakcija,"
stāstīja NEPLP locekle Ieva Kalderauska.
Tikmēr raidījuma veidotājs Guntis Bojārs neuzskata, ka sižetā bijuši kādi likuma pārkāpumi.
Savukārt mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne izteicās, ka NEPLP ir pamats vērtēt "Aizliegto paņēmienu".
"Vai raidījumā ir likuma pārkāpumi, es ļoti šaubītos par to. Drīzāk tā var būt diskusija par raidījumā, teiksim, izmantoto faktu un to interpretācijas pamatotību.
Tas, par ko es ļoti šaubos, cik ir iespējams dažu žurnālistu spēkiem veikt tāda veida pārbaudes," sacīja pētniece.
Rožukalne norādīja, ka raidījuma autoriem būtu plašāk jāskaidro sabiedrībai pētījumā gūtie secinājumi.
NEPLP izvērtējums varētu noslēgties nedēļas līdz divu laikā.
KONTEKSTS:
"Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā pārbaudīja antivielas pēc "Pfizer" otrās vakcīnas un "AstraZeneca" pirmās vakcīnas. "Gulbja laboratorijas" pārbaudē tika secināts, ka pēc "AstraZeneca" vakcīnas antivielu ir mazāk.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norādīja, ka antivielu veidošanās mērījumi pēc vakcinācijas pret Covid-19 nesniedz pietiekamus secinājumus par vakcīnas efektivitāti – vai antivielu daudzums ir pietiekams, vai arī ne. Tādējādi "Aizliegtā paņēmiena" eksperiments vienkārši samulsināja cilvēku prātus. Vienlaikus Zavadska pret žurnālistiem vērsties neplāno.
