"Nav tā, ka nekas nav atrisināts. Ir jau pētījumi, kas pasaka – tiklīdz tiek apzīmēti neuzticamie vai nepatiesas informācijas izplatītāji, tā viņu peļņas iespējas un auditorijas samazinās. Es domāju, kas tas ir arī tāds sabiedrības izaugsmes jautājums," saka Rožukalne.
Mediju eksperte zina stāstīt par interesantu pētījumu, kas pasaka – pašlaik mēs atrodamies "slimības akūtā formā", proti, visi ir ļoti uztraukušies par viltus informācijas izplatību. Taču ar laiku sabiedrība tiks galā ar šo problēmu – iemācīsies sakārtot un atlasīt patiesu informāciju no viltotas.
"Līdzīgi kā e-pastos mēs ar laiku atlasījām "spamu" vai komerciālos e-pastus no tiem, kas attiecas uz mūsu darbu un kaut kādām svarīgām attiecībām.
Faktiski, veidojot kompleksus instrumentus, pieprasot atbildīgumu un caurskatāmību no informācijas sniedzējiem, dodot iespēju cilvēkiem novērtēt gan ar automatizētiem rīkiem, gan ar informācijas sniegšanu, kas palielina viņu prasmes izmantot informāciju, tā bīstamība samazināsies," uzskata Rožukalne.
EK sasauktās ekspertu darba grupas uzdevums būs konsultēt Briseli par viltus ziņu fenomenu un sniegt priekšlikumus par iespējām cīnīties pret dezinformāciju internetā kopienas mērogā. Ekspertu grupa uz pirmo sēdi Briselē sanākusi šonedēļ.
Jau ziņots, ka ekspertu darba grupā iekļauti 39 pilsoniskās sabiedrības, ziņu un sociālo mediju pārstāvji un zinātnieki. EK digitālās sabiedrības un ekonomikas komisāre Marija Gabriela sanāksmes priekšvakarā norādīja, ka tikai ar mediju, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu pārstāvju palīdzību iespējams izstrādāt efektīvu rīcības plānu cīņai pret dezinformācijas epidēmiju tiešsaistē.
Vienlaikus norādīts, ka savienībā jāsaglabā informācijas brīvas izplatīšanas pamatprincips.
