Finanšu ministrijā informēja, ka mediju nozare uz esošajiem atbalsta instrumentiem nevar pretendēt nozares specifikas dēļ, jo gada beigās ierasti notiek preses izdevumu abonēšanas kampaņas un sezonai raksturīgs reklāmas ieņēmumu pieaugums.
"Vienlaikus medijiem darba intensitāte krīzes ietekmē pieaug, bet nav iespējams samazināt darbinieku skaitu, tādēļ papildu atbalsts ir īpaši nozīmīgs," norādīja ministrijā.
Tāpat kā pavasarī, kad sākās Covid-19 krīze, paredzēts segt abonētās preses izdevumu mēneša piegādes izmaksas un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksas, kā arī īstenot atbalsta programmu medijiem kapacitātes stiprināšanai.
Atbalstam nepieciešamais finansējums ir 223 737 eiro mēnesī preses izdevumu piegādēm (671 211 eiro par novembri, decembri, janvāri) un 217 699 eiro mēnesī elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem apraides izmaksu segšanai (653 097 eiro par novembri, decembri, janvāri). Kopā šim atbalstam nepieciešami 1 324 308 eiro.
Savukārt atbalsta programmai kapacitātes stiprināšanai jeb institucionālam atbalstam mediju uzņēmumiem plānots novirzīt 1,6 miljonus eiro.
Programmu administrēs Sabiedrības integrācijas fonds.
Informatīvo ziņojumu par atbalstu mediju nozarei Kultūras ministrija iesniegs izskatīšanai valdībā.
"Spēcīgi mediji un mediju daudzveidība ir mūsu valstij un saliedētai demokrātiskai sabiedrībai būtiska joma, un tie ir jāatbalsta tāpēc, ka arī mediji ir smagi cietuši no Covid-19 krīzes," sacīja finanšu ministrs Reirs.
"Atbalsts mediju jomai Covid-19 krīzes raisīto seku mazināšanā ir būtisks no vairākiem aspektiem - gan mediju vides daudzveidības saglabāšanai, gan veiksmīgai krīzes pārvarēšanai sabiedrībā.
Atbalsta mehānismi, kas tika pielietoti pavasarī ārkārtējās situācijas laikā, bija efektīvi un sasniedza mērķus.
Ir svarīgi, lai budžeta līdzekļi aizsniedz tos, kam klājas visgrūtāk, ievērojot caurspīdīgus un racionālus atbalsta piešķiršanas principus. Priekšlikumi tapuši, konsultējoties ar mediju nozares asociācijām un auglīgā diskusijā ar finanšu ministru," sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Kultūras ministrijā informēja, ka ceturtdien valdība lēma piešķirt 600 000 eiro nevalstisko organizāciju atbalstam, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas 2021. gadā. Organizācijas norādījušas uz vairākiem negatīvas ietekmes aspektiem, tādiem kā pakalpojumu pārtraukums vai nepieejamība specifiskām mērķa grupām, nevalstiskā sektora nodarbināto personu dīkstāve vai nodarbināto skaita samazināšana, projektu īstenošanas apturēšana, deleģējuma vai līdzdarbības līgumu saistību neizpilde, plānoto saimnieciskās darbības ienākumu būtisks samazinājums un citiem.
Ministrijā norādīja, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) nodrošina būtiskus pakalpojumus sabiedrības vajadzību risināšanai: brīvprātīgo koordinēšanu, sabiedrības informēšanu un izglītošanu, sniedz sociālos pakalpojumus un citus. Atbalsts tiks piešķirts arī tādām aktivitātēm, kas tiek īstenotas papildus valsts un pašvaldību institūciju veiktajām, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas visos Latvijas reģionos.
Aizvadītā gada 21. decembrī NVO atbalsta programmā tika izsludināts atklāts projektu pieteikumu konkurss, kas noslēdzās 18. janvārī. Konkursa komisija šobrīd izvērtē iesniegtos projektus, lai labākajiem no tiem piešķirtu finansējumu kopumā 564 000 eiro vērtībā; atbalsta programmas administrēšanai (atlīdzība programmas un projektu vadītājiem, projektu vērtēšanā nodarbinātajiem ekspertiem, un telpu nomas, komunālo pakalpojumu, telpu uzturēšanas, IT nodrošinājuma un atbalsta, sakaru pakalpojumu, arhivāra un transporta izmaksām, kā arī biroja precēm) paredzēti 36 000 eiro.
Atbalsts programmu īsteno Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), atklāta projektu konkursa kārtībā piešķirot finansējumu NVO projektu īstenošanai līdz 2021. gada 30. jūnijam. Konkursa pieteikumi vērtēti vairākos aspektos, būtiskākie no tiem:
vai NVO darbība papildina pašvaldības vai valsts pakalpojuma sniegšanu Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai;
- vai NVO nodrošina sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu, ko valsts un pašvaldības nenodrošina vai nodrošina nepietiekamā apmērā, Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai;
- vai NVO darbībā iepriekš nav konstatēta neētiska rīcība, savā darbībā tā ievēro demokrātijas un labas pārvaldības pamatprincipus;
- vai NVO ir caurskatāma un atklāta darbība un pārvaldes struktūra.
- Atbalsts netika sniegts tādām NVO, kas vēl tikai plāno uzsākt iniciatīvas vai darbības Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanā vai NVO, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
