Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē otrdien, 9.janvārī, tika pieņemts alternatīvs priekšlikums grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", kas paredz - pašvaldības informatīvā izdevuma izdošanas biežumu nosaka pašvaldības dome, pieņemot saistošos noteikumus.
Asociācijas aicina nevirzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē ar šādu redakciju.
LPIA un LŽA jau ilgstoši piedalās darba grupā, kas sniedz ieguldījumu likumdošanas izmaiņu priekšlikumu izstrādāšanā. Abas profesionālās organizācijas bija skaidri formulējušas savu nostāju – likumā noteikt, ka informatīvais izdevums iznāk ne biežāk kā reizi mēnesī.
Organizācijas ir sašutušas, ka alternatīvais priekšlikums - bez iesniedzēja autora un pamatojošās argumentācijas - iepriekš netika publiskots un tiek virzīts tālāk steigā un ignorējot nevalstisko organizāciju iepriekš skaidri formulēto viedokli.
“Likumprojekta tālāka virzīšana ir klajā pretrunā ar grozījumu veikšanas mērķi un norāda uz pašvaldību visatļautību un iespējamiem draudiem demokrātisku mediju pastāvēšanai,“ uzsvēra LPIA valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.
Arī LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša uzsver, ka pašvaldību avīzes būtiski apdraud kvalitatīvas žurnālistikas ilgtspēju reģionos.
“Pēdējā brīdī iesniegtais priekšlikums ir pacēlis varas turētāju cinisma latiņu,“ piebilda Ruduša.
Diskusija par šādu, bieži vien nekritisku un pašvaldības slavinošu izdevumu negatīvo ietekmi uz reģionālo presi ilgst jau vairākus gadus. Sākotnēji ar jautājumu nodarbojās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas atbild par medijiem, bet tagad jau kādu laiku šis jautājums nonācis Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.
Smagu diskusiju rezultātā iesaistītās puses bija nonākušas pie kompromisa, taču Valsts pārvaldes komisijas deputātu vairākums to neatbalstīja, tā vietā nobalsojot par anonīmu priekšlikumu.
“Tā ir nekorekta, negodīga varas demonstrācija,” pauda Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama, komisijas sēdes iznākumu dēvējot par šokējošu.
Paši preses izdevēji uzsver – šāds deputātu lēmums ilgi gatavotā likumprojekta būtību apgāzis kājām gaisā.
Bet atbildīgās komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) uzskata – patiess kompromiss darba grupā nav rasts, un tās priekšlikums reģionālo mediju situāciju neuzlabotu.
“Ļoti lielā mērā visi argumenti, kas tur bija, bija ļoti emocionāli. Galvenais vārds ir vēlētājam, un vēlētājs grib šos izdevumus. Vēlētājs to grib; informatīviem izdevumiem, ko izlaiž pašvaldības, īpaši, ja tie ir profesionāli izstrādāti, piekrišana ir. Un ne tikai tāpēc, ka tie ir par velti,” sacīja Dolgopolovs.
Šādu nostāju atbalsta gan deputāta Viktora Valaiņa vadītā Lielo pilsētu asociācija, gan Pašvaldību savienība, kas par šādu komisijas lēmumu pauž gandarījumu.
Bet gan Pašvaldību savienība, gan preses izdevēji un arī Konkurences padome atzīst – deputātu apstiprinātais priekšlikums parādījies pēkšņi, pirms komisijas sēdes, un neviens nezina, kas to iesniedzis.
Jautāts par to, komisijas vadītājs trešdien no rīta sacīja, ka neatceras, kurš ir priekšlikuma iesniedzējs. Bet vakarā, sazvanīts vēlreiz, Dolgopolovs precizēja – ideja esot bijusi viņa, bet, tā kā priekšlikumu iesniegšanas laiks no malas jau beidzies, viņš lūdzis to sagatavot kā komisijas priekšlikumu.
