"Eesti Paevaleht" rīcībā esošā informācija liecina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) oficiāli tur aizdomās Igaunijas uzņēmēju kukuļdošanā.
Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām ir aizdomas, ka Osinovskis piekrita samaksāt toreizējam "Latvijas dzelzceļa" (LDz) valdes priekšsēdētājam Magonim 500 tūkstošus eiro, lai viņa kompānija varētu pārdot Latvijas uzņēmumam četras dīzeļvilciena lokomotīves. Kopējā darījuma summa bijusi astoņi miljoni eiro, vēstī ERR.
Laikraksta "Eesti Paevaleht" rīcībā esošā informācija liecina, ka sākotnēji Magonis Osinovskim prasījis 800 tūkstošus eiro, bet sarunu gaitā izdevies summu samazināt.
KNAB atturējās sniegt komentāru par izskanējušo informāciju un norādīja, ka lietā turpinās izmeklēšana.
"Eesti Paevaleht" raksta, ka atbilstoši aizdomām shēma ir visai vienkārša un nauda dota, lai nodrošinātu uzvaru konkrētā konkursā. To netieši norāda tas, ka KNAB cer izmeklēšanas materiālus nodot prokuratūrai jau janvārī vai februārī, - ja izmeklēšanā būtu vairāk personu vai epizožu, tā droši vien nevirzītos tik ātri, norāda laikraksts.
Tas vēsta, ka Osinovska advokāts Latvijā Saulvedis Vārpiņš atteicies sniegt sīkākas ziņas, atsaucoties uz savām saistībām pret KNAB neizpaust informāciju.
"Kā zvērināts advokāts es to uzskatu par naudas nodošanu no vienas privātpersonas otrai, kurā Magonis nerīkojās kā Latvijas valsts amatpersona," sacīja Vārpiņš, atkārtojot laikrakstam "Eeesti Paevaleht" jau agrāk pausto viedokli.
Vārpiņš apstiprinājis, ka publikācijā minētā naudas summa atbilst patiesībai un ka nauda bijusi domāta trešajai pusei - juridiskai personai.
"Es nevaru atklāt šīs puses nosaukumu, jo tas viņiem varētu radīt problēmas uzņēmējdarbībā," "Eesti Paevaleht" citē Magoņa teikto.
Intervijā LTV Vārpiņš norāda, ka Magoņa pozīcija pauž, ka noticis darījums divu privātpersonu vidū juridiskās personas interesēs. "Es domāju, ka KNAB strādā, jo KNAB neapšaubāmi grib pēc iespējas ātrāk izmeklēt. Un tas atbilst arī mana klienta interesēm – ātrāk tikt skaidrībā (..) Viņa pozīcija ir, ka notika darījums starp privātpersonām juridiskas personas interesēs. Viņš to nevērtē kā noziedzīgu nodarījumu. Bet – vērtējumu tam, protams, sniegs gan KNAB, gan prokuratūra, gan, protams, tiesa," saka Vārpiņš.
Igaunijas Ģenerālprokuratūrā Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka patiesības noskaidrošanā igauņi esot snieguši palīdzīgu roku Latvijas izmeklētājiem.
"Tas, ko šobrīd var pateikt Igaunijas puse ir, ka pēc Latvijas puses lūguma Igaunijas Drošības policija Ģenerālprokuratūras vadībā savāca informāciju un nodeva to Latvijas kolēģiem. Bet par visu, kas ir saistīts ar šo lietu komentārus sniegt var tikai Latvijas puse," saka Igaunijas Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Ilmārs Kahro.
Taču – KNAB to pagaidām atsakās darīt, vien ziņo, ka izmeklēšana turpinās.
Atšķirībā no Osinovska Magonim jau sākotnēji bija piemērots aizdomās turamā statuss.
Jau rakstīts, ka KNAB šogad 6.augusta vakarā veica kratīšanu Magoņa toreizējā darba vietā un viņš aizturēts, ar automašīnu atgriežoties no Igaunijas.
KNAB Magoni tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu. Biroja pārstāve Laura Dūša iepriekš informēja, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta daļas par kukuļa - materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, ja pārkāpums izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.
Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pēc Dūšas teiktā, kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" (LDz RSS) iepirkumu.
Portāls "Diena.lv" iepriekš ziņoja, ka, iespējams, Magonis tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz RSS nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".
Iepirktās lokomotīves bijušas dažādā stāvoklī, un to cena atšķīrusies, bet katra no četrām lokomotīvēm maksājusi ap diviem miljoniem eiro un vairāk. Divas no četrām iepirktajām dīzeļlokomotīvēm jau piegādātas. LDz RSS iepirkums par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi noslēdzās šā gada 7.aprīlī, tajā bijuši divi pretendenti un uzvarējis "Skinest", kas ir arī viens no galvenajiem lokomotīvju rezerves daļu piegādātājiem LDz, pateicoties uzņēmuma līgumiem ar ražotājiem Krievijā, raksta "Diena.lv".
Osinovskis Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR uzsvēris, ka konkurss par lokomotīvju iepirkumu noticis pēc visiem noteikumiem.
Tāpat ziņots, ka Magonis oktobra pirmajā pusē apmaiņā pret 400 tūkstošu eiro drošības naudu tika atbrīvots no Rīgas centrālcietuma. Bijušajam LDz vadītājam noteikts aizliegums izbraukt no valsts, tikties ar vairākiem cilvēkiem, kā arī ieņemt kādreizējo amatu uzņēmumā. Magonis no amata 7.augustā tika atbrīvots, un par viņa pienākumu izpildītāju iecelts LDz līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.
"Lursoft" informācija liecina, ka Magonis bija LDz valdes priekšsēdētājs kopš 2005.gada. No 2003.līdz 2005.gadam vadījis LDz padomi.
LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.
