Edijs: studijas pamatīgi atšķiras no skolas
Edijs Bubovičs aizvadījis pirmo mēnesi medicīnas studijās Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš atzina, ka studijas ir ļoti sarežģītas un pamatīgi atšķiras no mācībām skolā. Pats gan šobrīd spēj tās apvienot ar darbu, hobijiem un savu izvēli nenožēlo.
"Es domāju, ka izdosies, jo galvenais ir visu pareizi saplānot. Es teiktu, ka nekā nereāla nav. Vidusskolas gados viss gāja ļoti raiti. Es mācījos pārsvarā vairāk stundā, klausījos, kas stundā bija, un tad varēju nokārtot visus pārbaudījumus. Bet te ir tas, ka man ir jāmācās papildus ārpus skolas laika. Kas visgrūtākais – ir jāmācās ar sapratni. Nevar vienkārši "iekalt"," pastāstīja students.
Edijs gan zina kursa biedrus, kuri jau izlēmuši, ka mediķa karjera nav viņiem. Turklāt sākušies pirmie kolokviji jeb zināšanu pārbaudes, un Edijs ir pārliecināts, ka tie kādam izrādīsies nepārvarami. Viņš piekrita – medicīnas studijas ir ļoti intensīvas, apjomīgas un patiesi garas.
Tas gan arī nozīmē, ka topošie mediķi, medmāsas, farmaceiti un zobārsti studiju iesākumā biežāk nekā citi saprot, ka izdarītā izvēle tomēr nav viņiem piemērota un mācības pamet.
Atbirums pirmajos studiju mēnešos
Uz to norādīja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studiju direktore Ina Mežiņa-Mamajeva: "Medicīnas fakultātē vienmēr septembris ir galvenais rādītājs, kad ir atbirums, tad tālāk jau faktiski nav. Jo pirmais semestris ir tad, kad saprot [izvēli]. Un šobrīd mums ir jau 12 studenti eksmatrikulēti, kas kopumā veido 5%, kas faktiski nav daudz, ja mēs skatāmies no Medicīnas fakultātes viedokļa.
Ja mēs skatāmies kopumā no universitātes, tad faktiski Medicīnas fakultātē atbirums ir lielāks."
Kopumā sešu mācību gadu laikā studijas pamet ap 10–15% topošo mediķu. Taču Mežiņa-Mamajeva uzsvēra, ka starp šiem cilvēkiem ir arī tādi, kas paņem vien pārtraukumu. Universitāte gan daudz domājot par to, kā atbirumu mazināt, – esot gan mentoru, gan kuratoru atbalsts, arī iespēja izmēģināt citas studiju programmas.
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šogad iestājās 266 latviešu plūsmas medicīnas studenti un no tiem seši jau studijas pametuši. Kovida laikā pirmajā gadā medicīnas studijas pamet nedaudz vairāk jauniešu nekā pirms tam. Kopš 2019. gada tie ir 32 studējošie.
Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns, asociētais profesors Ingus Skadiņš skaidroja, ka dažreiz studijas jauniešiem izrādās par grūtu, citi saprot, ka medicīna vai veselības aprūpe kopumā nav domāta viņiem. Citi dodas studēt vai dzīvot uz ārzemēm.
Skadiņš uzskaitīja dažādus līdzekļus, ar kuriem studentus un vēl skolas solā sēdošos informē un ļauj laikus saprast, vai izvēlētais ceļš būs pareizais: Pirmais – mēs strādājam ar pašiem skolēniem caur "Jauno mediķu akadēmiju", caur citām aktivitātēm, ko nozīmē ārsta profesija, ko nozīmē studijas medicīnas programmā. Vēl skolēnam ir iespēja atnākt uz kādu lekciju vai nodarbību, jau iejusties reāla studenta ādā. Tad jau, kad students ir iestājies, mums ir mentoru programmas. Ir studējošie, kuri saprot, ka izvēlētā programma nav īstā. Tad mēs viņu varam pārvirzīt uz kādu citu programmu."
Skadiņš novērojis – visvairāk studentu mācības medicīnā pārtrauc pirmajos divos mēnešos. Vēlāk atbirums vairs nav tik straujš.
Tikmēr Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras kvalitātes vērtēšanas nodaļas vadītāja Ilva Grigorjeva Latvijas Radio informēja, ka šobrīd norisinās veselības aprūpes studiju novērtēšana un akreditācija. Pēc pusgada, kad būs noslēgusies novērtēšana, būs arī skaidrāk zināma informācija par medicīnas studiju atbiruma iemesliem un iespējamiem risinājumiem.
Arī emocionālais slogs
Rīgas Stradiņa universitātes studējošo pašpārvalde novērojusi, ka medicīnas studenti mācības pamet gan tādēļ, ka nespēj nokārtot pārbaudījumus, gan tādēļ, ka lielā apjoma dēļ iekrāj pārāk daudz studiju parādu. Daži saprot, ka nespēj studijas apvienot ar darbu, taču no tā aiziet neļauj finansiālā situācija.
RSU studējošo pašpārvaldes vadītājs Toms Mārtiņš Smilga izcēla vēl kādu būtisku faktu – daudzi salūst zem emocionālā sloga.
Tādēļ sesiju laikā pie universitātes piedāvātajiem psihologiem veidojas milzīgas rindas.
Un emocionālo spriedzi vismaz mazināt varētu arī atsevišķi docētāji, vairāk rēķinoties ar studējošajiem, vērtēja Smilga.
Latvijas Radio: Jūs kā studentu pārstāvis Rīgas Stradiņa universitātē noteikti daudz saskaraties ar medicīnas studentiem un viņu problēmām. Kā jūs raksturotu šīs studijas, to sarežģītību?
Toms Mārtiņš Smilga: Godīgi sakot, ir sarežģītākas nekā citas. Ir ļoti intensīvi tie pirmie gadi – ļoti daudz to ciklu. Ja mums iestājas kaut kādi 240, tad pēdējos gados pabeidz kādi 170, 160. Nu, tas ir diezgan.
Pieļauju, ka esat arī runājuši ar studentiem, kuri ir aizgājuši vai plāno to darīt. Kas šajās sarunās izkristalizējas? Kāpēc studenti pamet medicīnu?
To, ko visvairāk dzird, ka nespēj mācīties un kaut ko iekavē. Ir tādi, kas saprot, ka medicīna nav viņu. Tad ir tādi, kas mentāli nespēj izturēt. Un tad ir tādi, tas gan mums medicīnā nav tik ļoti raksturīgs, jo lielākā daļa ir budžeta studenti, bet arī finansiāli.
Kā šiem cilvēkiem palīdzēt? Vai ir kādi rīki, kā šo atbirumu bremzēt?
Ir gan finansiāli atbalsta mehānismi, stipendijas. Un kaut kādi citi motivatori – arī privātās stipendijas. Mentālajai veselībai ir psihologi, psihoterapeiti. Viņi ir pieejami, vienīgās problēmas, ar ko mēs saskaramies – nav pieejamas individuālās psihoterapeita konsultācijas. Un otrs - uz sesijas laiku ļoti pieaug pieprasījums un tur ir vairāku nedēļu rindas. Tad, ja tu sesijas sākumā saproti [ka nepieciešamība palīdzība], tad ar lielu varbūtību tu sesijas laikā nemaz netiec pie psihologa.
Bet tas, ka šis pieprasījums sesijā ir tik milzīgs jau pats par sevi nesignalizē, ka studentiem tā emocionālā spriedze ir pārāk liela? Vai arī ir jāpieņem, ka studijās tā ir?
Es nezinu, cik ļoti ir iespējams atvieglot medicīnas studijas... Vienīgais, kas ir – ir plānošana un mazināt slogus konkrētos gados un to slodzi izvērst.
Un vai šajā emocionālajā slodzē savu artavu kādreiz nedod arī atsevišķu docētāju attieksme? Proti, vai ir jūtams, ka pasniedzēji dara visu, lai šīs studijas vēl vairāk nesarežģītu? Vai tomēr arī šeit ir ko uzlabot?
Noteikti ir. Ir atsevišķi gadījumi, kad pēdējā dienā pārceļ nodarbības, un tad pēkšņi tas pats students, kas paralēli strādā, jaunajā laikā netiek, tad viņam ir jāatstrādā.
