Medības atļaus arī pilsētā, ja dzīvnieki apdraudēs drošību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saeima ceturtdien, 11.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Medību likumā, kas paredz precizēt medību iecirkņu reģistrācijai nepieciešamās minimālās platības, informēja parlamentā. Izmaiņas arī paredz īpašos gadījumos medības atļaut pilsētā. Likumā pretēji opozīcijas deputātu rosinājumam netika izcelts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās medības nenotiek.

Turpmāk medību tiesību īpašnieks medību iecirkni varēs reģistrēt, ja medību platības tajā nebūs mazākas par 350 hektāriem. Tā pati prasība attieksies arī uz medību tiesību īpašniekiem, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.

Ja medību iecirkni reģistrēs medību tiesību lietotājs, to platībām būs jābūt 1000 hektāru lielām.

Tāpat paplašinātas stirnu un meža cūku medību platības. Tām turpmāk jābūt ne mazāk kā 350 hektārus lielām līdz šim noteikto 200 hektāru vietā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk varēs medīt arī pilsētā

vietās, kur konkrētā pašvaldība būs atļāvusi to darīt, gadījumos, ja medījamie dzīvnieki apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību vai radīs postījumus.

Papildu esošajiem izņēmumiem medīt varēs arī vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja notiks ievainota medījamā dzīvnieka izsekošana.

Izmaiņas paredz, ka turpmāk meža cūku, lapsu un jenotsuņu medībās varēs izmantot siltumu uztverošus tēmēkļus diennakts tumšajā laikā.

Saeimā diskusijas raisījās par to, ka vajadzētu likumā atrunāt īpašu aizsardzību nacionālajos parkos un rezervātos, kur medībām nevajadzētu notikt. Tomēr Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir nepieciešami medību ierobežojumi, medību kārtību nosaka attiecīgos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

Likumprojekta referents Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: "Jau šobrīd visu to var darīt un regulēt." Tādējādi, pēc viņa teiktā, tas nav jānosaka likumā. 

KONTEKSTS:

Dabas aizstāvji iepriekš pauda neizpratni, ka vides organizācijas nav iesaistītas diskusijās par Saeimas deputātu virzītajiem Medību likuma grozījumiem. Vides konsultatīvā padomē, iebilstot pret grozījumiem, norādīja, ka tie ļaus medniekiem pārkāpt arī to privātīpašumu robežas, kuru saimnieki nav vēlējušies mednieku klātbūtni. Tāpat tika paustas bažas arī par sabiedrības drošību, atļaujot medības arī pilsētā. Tomēr likumprojekta aizstāvji norādīja, ka medības nenozīmē tikai šaujamieročus un vajadzīgs rīkoties, pilsētā ienākot savvaļas dzīvnieki, kuri var izraisīt postījumus un apdraudēt cilvēku drošību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti