Līgatnes novadā kopš 2009.gada ir tikai viena skola, agrāk bija divas. Šogad nolemts skolas atkal atdalīt un skolas ēku Augšlīgatnē pārveidot par Augšlīgatnes Jauno sākumskolu. Septembrī tur mācības uzsāks viena bērnudārzā grupiņa, kuras audzēkņi nākamgad tur mācīsies 1.klasē, un viņu klases audzinātāja būs jau bērnudārzā iepazītā skolotāja. Mācības uzsāks arī viena 1.klase, skolēniem mācības noritēs divās telpās, viena klase iekārtota tradicionāli, otra – brīvā atmosfēra ar dīvāniem un pufiem. Novada vadība izlēmusi, ka jaunā pieeja mācību satura apgūšanai ir prioritāte.
“Jebkuram reformas mērķim ir jābūt tendētam uz bērnu, bērns ir jebkuras reformas centrā, un pārējās visas lietas, pedagogu algas, tas ir viss ir pakārtots šim mērķim,” stāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.
Līdz šim nedaudz vairāk nekā puse no novada skolas vecuma bērniem ik dienu devās uz skolām Siguldā. Līgatnē sprieda, ka skolas tātad šeit ir nepieciešamas un par pedagogu atalgojuma palielināšanu jādomā pašiem.
“Man ir diezgan skaidrs, ka mēs neatkarīgi no valstī pieņemtiem vai nepieņemtiem lēmumiem arī šī gada 1.septembrī palielināsim pirmsskolas izglītības pedagogiem atalgojumu, es skaidri zinu, ka mūsu skolas pedagogi saņems krietni vairāk nekā valsts noteiktie 680 eiro. Tajā brīdī, kad mērķis nav naudas, vai kā es viņus saucu, Jūdas grašu, sasniedzamība, bet mērķis ir bērni, mēs naudu atrodam,” klāstīja Ainārs Šteins.
Arī Mazsalacas novadā valdības sadalīto finansējumu neuzskata par lielu atspaidu pedagogiem ilgtermiņā, šis arī viens no novadiem, kur nauda nav piešķirta. Te skolēnu skaita attiecība pret pedagogu mēneša darba likmi ir 9,6, lai saņemtu finansējumu, jābūt 11,5 skolēniem uz vienu pedagogu.
Bet reforma šeit ir notikusi, tā tika sākta jau 2015.gadā, kad tika apvienota Mazsalacas vidusskola un Ramatas sākumskola.
“Tā būs piemaksa uz četriem mēnešiem. Kas notiks janvārī? Ir skaidrs, ka šādu piemaksu vairs nebūs. Loģiskāk un godīgāk pret pedagogiem būtu celt pamatlikmi, tad tie, kuriem ir lielākas slodzes, lielākas klases, tā kā tā saņemtu vairāk, tāpat kā šo piemaksu rezultātā, un teorētiski tie, kuri ir mazākās skolās ar nepilnām slodzēm, nesaņemtu tāda apjoma piemaksu vai bonusu,” norādīja Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
“Bet tas būtu godīgi un tas būtu ilgtermiņā. Šobrīd šī ir tāds cauruma aizlāpīšanai, es gribētu teikt, vēlēšanas gaidot,” norādīja Rokpelnis.
Laikā, kad Mazsalacas novadā izglītības reforma notika, nekādu finansiālu atbalstu novads nesaņēma. Mazsalacas novadā arī spriež, ka, sadalot papildu finansējumu pedagogu algām, valdībai vajadzēja ņemt vērā arī skolēnu mācību rezultātus, līdz ar to skolotāju darba kvalitāti, ne tikai proporciju pret skolēnu skaitu.
KONTEKSTS:
Valdība nolēmusi, ka 88 pašvaldības saņems papildu finansējumu pedagogu prēmijām, ko kritizēja arodbiedrība. Papildu finansējums tiks izmaksāts pedagogiem (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu pedagogus) tajās pašvaldībās, kuras 2017./2018. mācību gadā izpildīja kritēriju par skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas sakārtoja skolu tīklu, sniedzot reālu mērķdotācijas ietaupījumu 2016., 2017. un 2018. gadā.
Sadalītā summa ir atbilstīga katras pašvaldības pienesumam kopējā budžetā. Jo vairāk kritēriju izpildīts, jo lielākas prēmijas skolotāji saņems.
