Dzelzceļa Mazsalacā sen vairs nav, tā infrastruktūra un arī pārvads nodots Mazsalacas novada pašvaldībai, kuras spēkos ir tikai tiltu pielabot, bet ne veikt kapitālu remontu. Pa šo tiltu uz skolu iet gan bērni, gan brauc iedzīvotāji uz savām mājām, gan tūristi uz Skaņokalnu. Drošības apsvērumu dēļ pa dzelzceļa pārvadu ir satiksmes ierobežojumi, atļauts braukt tikai vienā virzienā.
Īstenībā te avārijas stāvoklis ir jau no 70.gadu beigām - 80.gadu sākuma, būtībā vainīgs ir viens ešelons, kas veda kaut kādu Padomju armijas aprīkojumu, aizskāra te, un viss... Tilts ir taisīts ciet jau trīs-četras reizes... Skolas bērniem te iet ir tuvākais ceļš, arī ekskursantiem grūti saprast, ka jābrauc apkārt..." stāsta mazsalacietis Guntars Bērziņš, kurš pats strādā Mazsalacas vidusskolā.
Dzelzceļa līniju Skulte–Ipiķi slēdza jau 1994. gadā, tātad pa šo laiku savu vēl ir darījis arī laika zobs. Tā kā tiltu ik dienu šķērso skolnieki, tad pašvaldība, kā stāsta domes izpilddirektors Ritvars Sirmais, ir veikusi visu iespējamo, lai mazinātu apdraudējumu:
„Pašu spēkiem esam saveduši kārtībā ietvi, nostiprinājuši margas, kas bija nedrošas. Nomainījām bojātās tilta seguma vietas. Ko varējām, to darījām iespēju robežās. Par kādu projektu tilta remontam nav nekādu cerību."
Mazsalacas novada pašvaldības vadītājs Harijs Rokpelnis uzskata, ka šis ir viens no piemēriem, kad kāda funkcija tiek nodota pašvaldībai, bet līdzi sekojoša finansējuma nav.
„Mums ir atdots pārvads, bet nav iedotas nekādas iespējas to uzturēt. Ir tehniskais projekts tilta savešanai kārtībā, aplēses – kādi 200 tūkstoši vajadzīgi, kas ir vairāk nekā 10% no pašvaldības gada budžeta, to mēs nevaram pacelt," saka Rokpelnis.
Palīdzība meklēta Satiksmes ministrijā, tur atteikts, arī Vides un reģionālās attīstības ministrija ar šo jautājumu sūtījusi uz citu institūciju, bet laiks iet...
Mazsalacā gaida skaidru atbildi, vai būs palīdzība tilta remontēšanai vai nē, - atkarībā no šī jā vai nē pašvaldībā lems, ko tālāk darīt ar šo kritiskajā stāvoklī esošo pārvadu.
