Visu vasaru mazpulcēni ir čakli strādājuši, un tagad viņu veikumu var novērtēt ikviens. Bērni ir audzējuši dažādus dārzeņus, kā arī mēģinājuši radīt tiem pievienoto vērtību - konservējuši un žāvējuši, bet Tērvetes novada meitenes pašas gatavojušas pat sviestu.
Šopavasar mazpulcēni iesaistījušies arī projektā „Trušmīļu skola''. Šodien par četrkājainajiem pūkaiņiem var papriecāties pilsētnieki, bet pašiem bērniem tas nozīmē atkal jaunas prasmes un zināšanas.Un tā rodas ķēdīte, kas piesaista un liek domāt par palikšanu laukos.
„Protams, visi vecāki to nemāk iemācīt bērniem un neprot - vai adīt vai tamborēt, vai atkal darboties ar dzīvnieciņiem. Bērni iemācās, un kad viņi izaug lieli, viņi var iemācīt tālāk nākamajām paaudzēm," saka Lutriņu mazpulka vadītāja Gunta Romule. Bet Samanta Turka no Remtes pagasta apliecina, ka viņai labāk patīk laukos, uz pilsētu laikam nepārcelšoties.
Latvijas mazpulki ir organizācija, kas apvieno lauku bērnus, tomēr ilggadējā mazpulku vadītāja atzīst, ka tā varētu būt organizācija, kas veidotu laipu starp laukiem un pilsētu.
„Mazpulcēni rūpējas par dabu, un tas nozīmē, ka pilsētā bērni varētu kopt parkus, apstādījumus. Mājās uz palodzēm audzēt garšaugus, un mazpulcēni varētu arī būt tie, kas aktivizē tādu lietu kā atkritumu šķirošanu," rosina Latvijas Mazpulku padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Kļava.
Lai to panāktu gan nepieciešams politiķu atbalsts, kuriem būtu jāsaprot, ka jaunatnes organizācijas ir jāstiprina. Pašlaik Latvijā aktīvi darbojās ap 100 mazpulku, bet, ja šī kustība pārņemtu arī pilsētas, to skaits, iespējams, varētu pat trīskāršoties, un arī pilsētas bērni tad zinātu, ka piens ir ne tikai tetrapakās un kartupeļi neaug virs zemes.