Kopš bijušā NEPLP priekšsēdētāja Aināra Dimanta atlaišanas ir pagājuši gandrīz divi mēneši, kuru laikā padome strādāja nepilnā sastāvā. Aizvadītajā nedēļā noslēdzās pieteikumu iesniegšanas termiņš piektā padomes locekļa amata konkursam, un Saeimas Cilvēktiesību komisijā ir pieteikti trīs kandidāti. Latvijas Rakstnieku savienība ir izvirzījusi amatam Evu Mārtužu, Latvijas Žurnālistu asociācija – Gunti Rozenbergu, bet Žurnālistu savienība – Aleksandru Mirlinu.
Visi trīs bija arī iepriekšējā konkursa dalībnieki jūnijā. Tāpēc deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība) kritizēja vēlmi viņus atkal aicināt uz iztaujāšanu septembra vidū: „Vai mums ir obligāti jāsauc vēlreiz uz pārrunām šie trīs kandidāti. Es saprotu, ka ir oficiālā lieta, lai akceptētu, vai viņi var vai nevar kandidēt. Bet būsim godīgi – mēs viņus jau esam satikuši pirms diviem mēnešiem. Vai mums tiešām viņus vajag šeit redzēt, kā viņi stāstīts savu redzējumu par NEPLP darbību? Es piedāvāju neuzklausīt vēlreiz, jo, manuprāt, nekas jauns tur ārā neiznāks.”
Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan norādīja, ka ierastā procedūra būtu jāievēro arī šoreiz: „Cilvēki ir iesnieguši, manuprāt, gatavojušies. Tā zināmā mērā ir cieņa pret cilvēkiem. Protams, man arī priekšstats par viņiem ir, un es jau šobrīd zinu, ko es atbalstīšu. No otras puses, varbūt cilvēkam radušies jauni argumenti un viņš varbūt šo manu pārliecību var izmainīt.”
Galu galā komisija vienojās, ka līdz 11.septembrim gaidīs valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju atzinumus par kandidātiem, bet viņus pašus uzklausīs 16.septembrī.
Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālās apvienība) gan atzīst, ka bija cerējusi uz plašāku izvēli konkursā: „Protams, piekrītu – tas, ka pieteikušies tikai šie trīs kandidāti, ir signāls, ka sabiedrība neuzticas padomei, nevēlas tur strādāt, varbūt neredz rezultātu, ka varētu kaut ko panākt. Tas ir jautājums, kas nopietni būtu jāuzdod padomei – kāpēc ir tā, ka pirms pāris gadiem mums bija ļoti daudz kandidātu un pašlaik izvēle nav ļoti liela. Varbūt neuzticas Saeimai. Tas ir jautājums, kas patiešām jādomā, jārisina. Es personīgi uzskatu, ka likumā jābūt kārtībai, kas notiek tad, ja kāds kandidāts slikti strādā, nestrādā, un kādas ir iespējas Saeimai atzīt, ka viņi nav izvēlējušies labāko.”
Konkursa gaitā gan ir iespējami neparedzēti pavērsieni. Dimants savu atbrīvošanu no amata ir pārsūdzējis Administratīvajā rajona tiesā, kas 10.septembrī lems par to, vai noteikt lietā pagaidu aizsardzību - apturēt šī Saeimas lēmuma darbību. Ja tiesa to apmierinās, jauna kandidāta meklēšana šobrīd zaudēs jēgu.
Laizāne norāda, ka tas esot tiesas ziņā, tomēr viņa joprojām uzskata, ka Saeimai esot bijušas tiesības pieņemt politisku lēmumu par Dimanta atlaišanu. „Es ceru un mana juridiskā sajūta ir tā, ka Saeima vinnēs. Un tas paplašinās labas reputācijas definīciju. Jo tiesu prakse, šādi gadījumi bagātina juridisko materiālu. Un šis gadījums varētu būt tas, kas pienes labas reputācijas definīciju,” teic deputāte.
Vēstīts, ka pašlaik elektroniskos medijus uzraugošā padome strādā bez priekšsēdētāja, jo ir iecerējusi to ievēlēt vien tad, kad būs pilnā sastāvā.
