Panorāma

Kijevā sākas Eirovīzija

Panorāma

Godina Otrā pasaules kara upuru piemiņu

Mainās sabiedrības izpratne par vēsturi

Mazinās radikālu viedokļu nozīme par Otro pasaules karu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Tas, ka šajā datumā pirms vairāk nekā 70 gadiem viena okupācijas vara nomainīja otru, arī ir iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji 8. maiju neasociē ar kara un ciešanu beigām. Tā secina sociālās atmiņas pētnieki, kas konstatējuši – par spīti oficiālo iestāžu centieniem šo datumu tāpat kā citviet Eiropā iedzīvināt kā Otrā pasaules kara beigu dienu, iedzīvotāju vidū 8. maija atzīmēšana nav izplatīta.

Otrais pasaules karš ir līdz šim lielākais militārais konflikts pasaules vēsturē. Tajā tika ierautas vairāk nekā 30 valstis un aptuveni 100 miljoni to iedzīvotāju. Daudzi desmiti miljonu gāja bojā.

„Viennozīmīgi karš aizkavēja daudzu valstu turpmāko attīstību,” komentē Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis, norādot – Otrais pasaules karš sadalīja pasauli divās daļās.

„Mēs varam skatīties, kā atkopās Padomju Savienība, kurā lielāko daļu kara laika atradās frontes līnija, kur bija izvagoti tīrumi un tamlīdzīgi. Mēs varam skatīties, kā atkopās Vācija.  (..) Kāda Latvija bija pirms kara, kad viņa bija līdzīgā attīstības pakāpē ar Somiju, un kāda tā ir šobrīd. Mēs varam tikai spekulēt, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu bijis Otrais pasaules karš un tās varas, kas te bija,” stāsta Tomaševskis.

Otrā pasaules kara atstātie nospiedumi vēl joprojām stipri jūtami arī Latvijas visnotaļ sašķeltajā sabiedrībā, bet, kā norāda pētnieki, atsevišķos jautājumos dažu sabiedrības grupu nostāja lēnām un pamazām, bet mainās.

Kā norāda sociālās atmiņas pētnieki, krievvalodīgo sabiedrība Latvijā vairs nav monolīta.

To apliecina, piemēram, fakts, ka arvien mazāk krievvalodīgo domā, ka Latvija 1940. gadā Padomju Savienībai pievienojās brīvprātīgi. Tiesa, tas nenozīmē, ka šīs sabiedrības daļa gatava atbalstīt versiju par Latvijas okupāciju. 

„Krievvalodīgo respondentu vidū kopš 2009. gada ir nepārprotama tendence augt tam respondentu daudzumam, kas nevēlas atbildēt vai kam nav viedokļa par to, kā Latvija kļuva par PSRS sastāvdaļu.

Tieši pēdējais kāpums ir visstraujākais, par 11 procentpunktiem. Te savukārt ir kritums krievvalodīgo vidū brīvprātīgās pievienošanās naratīvam. (..) 46% atbalsta brīvprātīgo lēmumu, bet 37,7% faktiski vai nu neatbalsta, vai izvairās atbalstīt,” stāsta LU Filozofijas un socioloģijas institūcijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pēc aptaujas datiem, 9. maija svinētāju skaits gan samazinās tikai latviešu vidū, toties arvien mazāk ir krievvalodīgo, kas uzskata, ka 9. maiju vajadzētu iekļaut oficiāli svinamo dienu sarakstā. Tiesa, arī  8. maiju, ko visā pasaulē atzīmē kā Otrā pasaules kara beigu datumu, Latvijā neatzīmē par spīti oficiālo iestāžu centieniem šādu tradīciju ieviest.

„Visa pasaule atzīmē, bet ir jāņem vērā mūsu vēsture, ka mēs Otro pasaules karu noslēdzām, kad viena okupācija nomainīja otru. Tāpēc tas neizbrīna, ka šī diena nav iedzīvojusies,” norāda Sociālās atmiņas pētniecības centra izpilddirektors Andris Saulītis.

Aptauja arī rāda, ka arvien samazinās to iedzīvotāju skaits, kas atzīmē deportāciju upuru piemiņas dienas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti