Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) šobrīd cer, ka skolu tīklu sakārtot izdosies, ieviešot jaunu pedagogu algu finansēšanas modeli jeb mainot kārtību, kā nauda no valsts kases nonāk līdz skolotāja makam. Taču finansējuma maiņa varētu ne tikai mainīt skolotāju turīgumu un skolu daudzumu, bet pat radīt daudz krasākas pārmaiņas Latvijas lauku vidē, kur pārsvarā ir mazās skolas. To aizvēršana draud ar vēl lielāku iedzīvotāju depopulāciju laukos jeb cilvēku pārcelšanos tuvāk lielākai skolai.
Latvijas Radio devās uz Puzes pamatskolu Ventspils novadā. Skola atklāta pagājušā gadsimta 70. gados un bija domāta kolhoza darbinieku bērniem. Tajos gados šeit mācījušies līdz pat 120 skolēni. Vēlāk skolēnu skaits sācis rukt, un šobrīd skolā mācās vien ap 70 bērnu. Bērnu skaits klasē svārstās no trim līdz 11. Tuvākā skola atrodas 12 kilometrus attālajā Ugālē.
"Katrai skolai ir savs reģions, no kurienes pieved bērnus. Mums Puzē katru dienu šoferi nobrauc 137 kilometrus, lai aizvestu un atvestu bērnus uz mājām. Teritorija ir liela, skolas ir tuvu, bet katram ir sava – Ugālei ir Usma un Zlēku puse, bet mums ir Anahite un šis gals," skaidroja Puzes pamatskolas direktore Nellija Sileviča.
Kā Latvijas Radio jau ziņoja pagājušajā nedēļā, vēstot par skolotāju darba noslodzi, šādās skolās tās pārsvarā ir ļoti nelielas, līdz ar to neliels ir arī atalgojums. Turklāt maza skola visbiežāk nevar palielināt zemāko algas likmi, kas ir 830 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr lielās skolas likmi var pacelt, tāpat var nodrošināt arī lielu slodzi un gala rezultātā – arī skolotājiem lielu atalgojumu.
Šī sistēma ir saistīta ar tagadējo algu finansēšanas modeli, kurā nauda seko skolēnam. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm – nauda sekos skolēnam arī turpmāk, tomēr šoreiz nevis uz skolu, bet gan jau uz pašvaldību. Jaunais modelis, kuru nu sauc "Skolēns pašvaldībā", mudinās vietējas varas straujāk optimizēt skolu tīklu jeb samazināt mazo un dārgo skolu skaitu.
Pašvaldību atbildība aug
Ventspils novadā ir četras ļoti mazas skolas un četras nedaudz lielākas – ar skolēnu skaitu virs 100. Pati mazākā skola ir Ancē – tajā ir tikai 40 skolēni. Novada teritorija ir liela, taču iedzīvotāju maz, turklāt cilvēki "izkaisīti" pa visu novadu, arī mazajos no novada centra attālajos ciemos.
"Man šķiet, ka neviens pat īsti nezina, kā tas jaunais modelis ir tapis. Nekāda darba grupa nav bijusi, tapis turpat ministrijā. Neko daudz savādāku jau tur neuztaisa. Vienīgais, kas ir pateikts, ka nauda netiek aprēķināta katrai skolai, bet tiek aprēķināta visai pašvaldībai kopumā. Ļoti interesanti ir tas, ka pirms pieciem gadiem tā jau bija. Un tad ministrijā, redzot, ka skolu tīkls nekārtojās tā, kā viņiem gribas, nosprieda – lai pašvaldība nevarētu naudu no lielajām skolām pārdalīt uz mazajām, tad mēs to aizliegsim, un tad tās mazās skolas droši vien slēgs. Tagad ir ideja, ka, izdarot pretēji – atļaujot pašvaldībai pārdalīt naudu –, tas skolu tīkls sakārtosies," norādīja Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams (Latvijas Zemnieku savienība).
Viņš skaidroja, ka mazapdzīvotās vietas pilnīgi bez izglītības iestādēm atstāt nevar, jo tad šīs vietas izmirst. Turklāt, ja nolemj kādu pamatskolu pārveidot par sešu klašu skolu, izmaksas daudz nemainīsies. Neskatoties uz to, slēgšana nākotnē draud Ances pamatskolai.
Galvenās izmaiņas pēc šī modeļa ieviešanas būs atbildības pāreja pašvaldības rokās.
Pašvaldībām būs jāveido novada izglītības politika un jālemj, vai samazināt mazo skolu skaitu, lai citām tiek vairāk, vai uzturēt mazās skolas, dodot mazāk naudas lielajām skolām.
Izglītības ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols uzsvēra: "Mēs nejaucamies iekšā, kādas skolas ir – lielas vai mazas. Jums kā saimniekiem, kā dibinātājiem ir iedota šāda naudas summa. Lūdzu, radiet savu izglītības politiku novadā paši. Tās ir milzīgas tiesības, bet arī milzīga atbildība. Šāda pieeja ļauj dzīvot mazajām skolām, izmantojot citus mācību darba organizācijas veidus. Tāds nedaudz sabojāts jēdziens ir kā saimes skolas. Mazās apdzīvotās vietās arī 30 bērnus sākumskolā var mācīt divi skolotāji. No efektivitātes viedokļa šāda proporcija būtu labāka nekā Eiropā vidēji. Tas nozīmē, ka šāda skola arī varētu pretendēt uz ļoti labu algu pedagogam."
Arī Siguldas novadā saredz līdzības ar jau reiz notikušo un jauno modeli. Tur šobrīd ir sešas izglītības iestādes – divas laukos un četras pilsētā. Jau šobrīd, lai mazās skolas varētu uzturēt, pašvaldība tās daļēji dotē arī no savas naudas.
Novada izglītības pārvaldes vadītāja Līga Sausiņa stāstīja: "Viennozīmīgi mazajās skolās katrs skolēns arī pašvaldības budžetā izmaksā dārgāk nekā tas, kas mācās lielajās skolās. Protams, tur būs politiskas lietas, par kurām vajadzēs lemt. Jāsaprot, ka tajā brīdī, kad pašvaldībai būs jāņem finansējums nost no lielās skolas un jādod mazajai skolai… Un, ja mēs prasītu, ko lielo skolu direktori par to domā… Šī ir viena no bažām direktoru galvās. Un es nedomāju, ka šādā situācijā labāk jutīsies mazo skolu direktori, jo viņi vienmēr jutīsies kā tādi parādnieki."
Sociālajiem partneriem iebildumi
Lai gan par modeli ir vēl daudz nezināmo un vēl ir grūti spriest, vai tiešām tas apdraudēs mazās skolas, sociālie partneri ir bažīgi. Latvijas Pašvaldību savienībā Latvijas Radio skaidroja, ka šāda modeļa ieviešana var nozīmēt daudzu mazo skolu likvidāciju.
"Mēs veidojam sistēmu, kura spiež – lai dabūtu lielāku naudu un algu – arvien samazināt skolu skaitu. Bet, piemēram, Rīgas centrā visas ģimnāzijas ir pārblīvētas. Tur, kad ieej skolā, katra vieta aizbāzta," sacīja savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Vienlaikus savienības valde lēmusi šo modeli atbalstīt. Dundure gan neuzskata, ka jaunais modelis palīdzēs risināt problēmas izglītības nozarē.
Dažādi iebildumi saņemti arī no citiem sociālajiem partneriem. Piemēram, skolotāju arodbiedrība pieprasa ministrijai veikt pētījumu par situāciju nozarē un tad izstrādāt jauno modeli. Tāpat arodbiedrība prasa vienlaikus risināt arī slodžu problēmas, proti, veidot tās samērīgākas un apmaksāt ārpusstundu darbu. Savukārt skolu vadītāji satraucas par izmaiņām savā atalgojumā. Ministrija gan šos iebildumus noraidīja, jo dažādas detaļas plāno apspriest tad, kad valdība būs lēmusi par piemērotāko modeli.
Savas bažas ir arī ekonomistam, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānam Gundaram Bērziņam. Viņš uzsvēra: "Atbildība par skolēnu rezultātiem, skolu tīklu ir uzlikta īpašniekam, kam skola pieder. Kopumā no pārvaldības viedokļa tas ir pareizi. Valstij būtu jādara trīs lietas: jāpiešķir adekvāts finansējums, jānodrošina kvalitātes kontrole. Un trešā lieta, kas valstij būtu jānosaka – minimālās prasības, cik ir jāsaņem skolotājam. Jānosaka minimālais atalgojums, lai mēs skolotāja profesiju varētu padarīt par prestižu profesiju."
Tiesa, jaunajā modelī minimālais skolotāja atalgojums pagaidām nav noteikts un tas raisa bažas arī sociālo partneru vidū. Tomēr izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) iepriekš publiski izteikusies, ka šis modelis nākamgad ļaus zemāko algas likmi palielināt no 830 eiro uz 900 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Par jauno izglītības finansēšanas modeli, kurš varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada, ir vēl daudz neskaidrību. Vislielākās bažas ir par mazo skolu nākotni. Lai arī ir skaidrs, ka sistēma tik daudz mazo skolu, kā ir pašlaik, uzturēt nevar, daļa no tām savu eksistenci tomēr attaisno.
Šādas skolas notur pie dzīvības mazapdzīvotās vietas, kas ir īpaši svarīgi pierobežā. Ministrija kopumā piedāvā trīs dažādus finansēšanas modeļus, bet par piemērotāko uzskata "Skolēns pašvaldībā". Drīzumā par to, kurš modelis ir labākais, lems arī valdība, taču būtiskākās diskusijas sāksies jau pēc šī lēmuma pieņemšanas.
