Katru starpbrīdi Annenieku pamatskolas skolotāja un vienlaikus arī bibliotekāre ver grāmatu krātuves durvis. Un katru reizi pēc kādas grāmatas ierodas gan kāds skolēns, gan pedagogi.
„Ja mēs gribam lasošu bērnu, nevis tikai tādu, kurš spaida telefona pogas, tad bez bibliotēkas mēs to izdarīt nevaram,” strikta ir Annenieku pamatskolas skolotāja Daiga Sprudzāne.
Arī kaimiņu pagastā Bikstos bibliotekāre savu darbu apvieno ar skolotājas pienākumiem, un, kā jau tas pedagogu saimē ierasts, darīts tiek krietni vairāk nekā 0,2 slodzes, par kurām maksā nedaudz vairāk par 80 eiro, jo atraidīt bērnu nozīmē nākotnē zaudēt grāmatu lasītāju.
„Varbūt, ka viņš to grāmatu pat visu neizlasa, bet nākamajā reizē viņš izlasīs kādu lappusi vairāk. Tā tomēr ir kaut kāda motivācija,” uzskata Bikstu pamatskolas bibliotekāre Ingrīda Eihvalde.
Vēsts, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno teju divkāršot bibliotekāru atalgojumu, bet vienlaicīgi noņemt bibliotekāra štata vietu mazajās skoliņās, kur ir mazāk par 101 audzēkni, pedagogus satraukusi ne pa jokam, jo netieši tā atkal ir norāde, ka laukos skolas nav paredzētas.
„Nu, vieglāk visas skolas likvidēt, mazās skolas... un atstāt pāris skolas novadā, kā saka, kombinātus, kur daudz bērnu,” secina Annenieku pamatskolas bibliotekāre Mārīte Vītola.
Bikstu skolas direktore rūgti smej, ka telpu jau neatņemšot un, cerams, grāmatas arī nē, bet tā noteikti nav reforma, no kuras iegūtu lauku skolas. Turklāt skolas bibliotēkās jau nav tikai daiļliteratūra - tām jārūpējas arī par mācību grāmatām.
„Es ļoti ceru, ka tie cilvēki, kuri šo lēmumu pieņems, būs gana atbildīgi un būs paredzējuši, ka, ja reiz novadā būs viens bibliotekārs ar vienu likmi, viņš apbraukās visas skolas un to lietu sakārtos,” prāto Aija Didrihsone, Bikstu pamatskolas direktore.
Ja ministrija savu nostāju nemainīs, tikai Dobeles novadā savas bibliotēkas zaudēs piecas skolas.
