Panorāma

Aizkadri. Vēlēšanu nakts

Panorāma

Jauns spēlētājs nākamajās Saeimas vēlēšanās?

Mazo partiju liktenis

Mazās partijas pēc pašvaldību vēlēšanām sola darboties arī turpmāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nelielās partijas pēc pašvaldību vēlēšanām negrasās pārtraukt savu darbību un saka, ka jau aktīvi darbojas, lai gatavotos  nākamajām vēlēšanām.

Tiesa, vēl nesen Valsts prezidents Andris Bērziņš izteicās, ka Latvijas partijas iestrēgušas interešu kluba līmenī un nevar lepoties ne ar lielu biedru skaitu, ne sabiedrības atbalstu. Savukārt ekspertu grupa meklē risinājumus politiskās sistēmas izaugsmei.

No gandrīz 230 000 vēlētāju, kuri sestdien piedalījās vēlēšanās Rīgā, par partiju “Vienoti Latvijai” nobalsoja nedaudz vairāk par tūkstoti. Un tas vēl nav viszemākais rezultāts. Ir arī apvienība, kas saņēma 330 balsis. Viens no “Vienoti Latvijai” līderiem – Jānis Riežnieks – nebēdā un uzsver, ka tas bija pirmais mēģinājums pirms nākamgad plānotajām Saeimas vēlēšanām. Viņš uzskata – visām partijām ir sava vieta. „Mēs labi pastrādājām, un es uzskatu, ka tādām partijām ir vieta. Viņām ir jābūt. Lielas partijas nerunā par aktuālajām tēmām,” saka „Vienoti Latvijai” Rīgas domes deputāta kandidāts Jānis Riežnieks.

Viena no vecākajām partijām - Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - cieš sakāvi Rīgas domes vēlēšanās jau otro reizi. Taču tās līderi sola turpināt darbu un jau sākuši gatavoties Saeimas vēlēšanām. LSDSP neuzskata, ka ir kļuvusi par mazo partiju. Viens no Rīgas domes vēlēšanu saraksta līderiem – Andrejs Vilks - uzsver nepieciešamību pēc pārmaiņām politiskajā vidē, lai būtu mazāk sīko un nepopulāro partiju, kaut arī šādu procesu īstenot ir gandrīz neiespējami.

Politisko partiju vai apvienību dibināšana ir demokrātijas neatņemama sastāvdaļa – uzskata Latvijas Universitātēs Politikas nodaļas profesors Juris Rozenvalds. „Mums nav daudz iespēju ierobežot vai kā citādi aizliegt mazo partiju dibināšanu, jo tādējādi tiktu ierobežota demokrātija. Ierobežošana šajā ziņā nozīmē ierobežot iespēju veidoties jaunajiem politiskajiem spēkiem. Un tas būtu no sistēmas bīstama tendence,” norāda Rozenvalds.

Pēc politologa vārdiem – zemā aktivitāte, iespējams, ir skaidrojama ar to, ka vēlētāji ir vīlušies. Daudzos sarakstos nebija līderu un vairākums kandidātu bija nepazīstami. Rozenvalds min Rīgu, kur lielo partiju sarakstu augšgalā, atskaitot “Saskaņas centru”, startēja mazpazīstami vai nepopulāri kandidāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti