ĪSUMĀ:
- No decembra elektrovilcieni nepieturēs vienā, bet dīzeļvilcieni vēl septiņās stacijās.
- “Pasažieru vilciens”: Neapstāšanās mazajās stacijās ļaus ietaupīt laiku.
- Iedzīvotājiem, kurus skars šīs izmaiņas, kā alternatīva tiek piedāvāts autobuss.
- Paredzēts, ka tuvāko gadu laikā slēgto dzelzceļa pieturu skaits vēl tiks palielināts.
- Par vilcienu reisu skaita palielināšanu runāts netiek.
- Tāpat neplāno veidot arī modernu pārsēšanās mezglu, piemēram, Pierīgā - Baltezerā.
Plānots, ka no decembra elektrovilciens vairs nepieturēs pieturā ''Dendrārijs'', bet dīzeļvilciens vairs neapstāsies pieturās ''Ozolsala'', ''Baltezers'', ''Silciems'', ''Bāle'', ''Brenguļi'', ''Seda'' un ''Saule''.
Katra elektrovilciena apstāšanās reisa ilgumu pagarina par pusotru minūti, bet dīzeļvilciena apstāšanās par trim minūtēm.
Katra papildu bremzēšana un kustības uzsākšana dīzeļvilcienam izmaksājot virs četriem eiro.
“Ja cilvēks brauc maršrutā Sigulda–Rīga, tad pēc šo divu pieturvietu slēgšanas, kas ir šajā maršrutā, vienā virzienā katru dienu šis pasažieris ietaupīs sešas minūtes. Dienā viņš ietaupa jau 12 minūtes,” norādīja “Pasažieru vilciena” pārstāve Agnese Līcīte.
Dzelzceļa stacija ''Baltezers'' ir viena no astoņām, kurā, sākot no decembra, vilciens vairs nepiestās. Lai gan Pierīga ir visai blīvi apdzīvota, Baltezera stacija atrodas meža vidū un līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai ir pietiekami tālu jāiet gan uz vienu, gan uz otru pusi.
Vienīgais pasažieris, ko LTV tur sastapa rīta pusē, bija Jakovs. Viņš par pieturas slēgšanu pauda izbrīnu un sašutumu.
“Te cilvēki dzīvo. Tur ir šoseja, te ir sēņu mežs. Ko nozīmē - slēgs? Kāpēc jāslēdz?” brīnījās Jakovs.
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone savukārt skaidroja, ka pasažieru skaits šajā stacijās ir ļoti mazs, “bet vilciens tomēr ir masu pārvadāšanas līdzeklis, vilcienam jābūt mugurkaulam, jābūt ātram, ērtam”.
Bredas augstskolas Pilsētplānošanas un mobilitātes plānošanas students Viesturs Krūmiņliepa mazo pieturvietu uzskata par loģisku. Taču vienlaikus norāda – lai vilciens varētu kļūt par transporta sistēmas mugurkaulu, tam būtu jāsavieno lielās pilsētas ar ātriem un biežiem reisiem.
Tad starppilsētu autobusus varētu laist tikai līdz tuvākajām dzelzceļa stacijām. Tādā veidā Vidzemes pusē vien nobraukto autobusu kilometru skaitu varētu samazināt par astoņiem tūkstošiem dienā.
Pašlaik par vilcienu reisu skaita palielināšanu runāts netiek un tāpat neplāno veidot arī modernu pārsēšanās mezglu, piemēram, Pierīgā - Baltezerā.
“Ir cilvēkiem sapnis, tostarp arī man, par modernu Baltezera pārsēšanās mezglu, kur cilvēki varētu atstāt mašīnas no rīta un tālāk uz Rīgu braukt ar vilcienu, tādam mezglam būtu jāatrodas pie A1 šosejas, kas ir vismaz vienu kilometru tālāk uz Rīgu,” stāstīja Krūmiņliepa.
Plānots, ka jaunais vilcienu kustības grafiks stāsies spēkā decembrī. Iedzīvotājiem, kurus skars šīs izmaiņas, kā alternatīva tiek piedāvāts autobuss.
Jauni reisi neesot jāizveido. Vienīgā vieta, kur citu alternatīvu nav, ir pietura ''Dendrārijs''. Aptaujas parādot, ka tur iedzīvotāji izmanto privāto transportu, bet ar vilcienu brauc, kad laika apstākļu dēļ ceļi nav izbraucami.
“Tieši ''Dendrārijs'' varētu būt viena no tām vietām, kur visefektīvāk varētu strādāt transports pēc pieprasījuma, jo tur pasažieru faktiski nav,” norādīja Plone.
Paredzēts, ka tuvāko gadu laikā slēgto dzelzceļa pieturu skaits vēl tiks palielināts.
