Bērnu un jauniešu vecāki nereti bērnam izvēlas mazākumtautību skolu, vienlaikus bērna valodas zināšanas uzlabojot privātstundās.
Jau ziņots, ka Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” uzsācis projektu „Privātskolotāju karte”, kurā aicina vecākus iesaistīties, lai apzinātu, cik daudzi piemaksā par it kā bezmaksas vispārējo izglītību.
Šonedēļ noris pēdējā skolas nedēļa pirms trīs mēnešu vasaras brīvlaika, kas pienākas ikvienam skolēnam Latvijā. Vecāki, kas ģimenē ar savām atvasēm sarunājas bērna dzimtajā valodā, piemēram, krievu, poļu un citās, nereti bērnam izvēlas kādu no mazākumtautību skolām, tajā pašā laikā jau no sākumskolas atrodot kādu privātskolotāju, kas papildus mācītu latviešu valodu. 16 gadus vecajai Alisei šogad būs devītās klases izlaidums. Privātstundas latviešu valodā viņa apmeklē kopš trešās klases. Par vienu konsultāciju meitenes vecāki skolotājai maksā sešus eiro.
„Es gribētu vēl labāk, man tikai astoņi gadā sanāca. [Eksāmenā] man liekas, labi bija. Man arī skolotāja parastajā skolā teica, ka mutvārdu daļā bija ļoti labi, labi runāju. Es gribētu iet uz Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu un tur mācīties, tur jau viss ir latviešu valodā. Es ceru, ka man nebūs tik grūti, kā es domāju,” saka Alise.
Viņa tāpat stāsta, ka dažiem klasesbiedriem vidējais vērtējums latviešu valodā ir arī deviņas balles. Tiesa, lielai daļai vērtējums ir vien viduvējs. Mežciemā vietējo mazākumtautību skolu bērnus pēc stundām darba dienās vai brīvdienu rītos māca jau pensionētā latviešu valodas skolotāja Vaira. Viņa stāsta, ka uz privātstundām nāk bērni, kuri latviešu valodu jau zina gana labi, un bieži vien grib uzlabot nevis gramatikas zināšanas, bet gan tieši sarunvalodas prasmes.
„Latviešu valodā ir ļoti labas zināšanas, bet, viņi saka, ka grib labāk. Vispār ir daži bērni, kuri brīvi runā latviski. Liels pluss, ka jauktajās ģimenēs vecāki vēlas izteikti runāt latviski. Viņiem seko arī bērni,” atzīst Vaira.
Šīs attieksmes piemērs ir Aleksejs. „Es gribu iemācīties brīvi runāt, lai man nebūtu nekādas kļūdas latviešu valodā, tostarp, arī gramatikā,” norādīja Aleksejs.
Viņš pie Vairas kundzes latviešu valodu apgūst jau trešo gadu. Alekseja mamma Olga uzskata, ka krieviski runājošie bērni vēlas apgūt latviešu valodu un brīvi komunicēt. Vienlaikus viņa atzīst, ka skolā to nevar apgūt pietiekami.
„Ar vienu skolu nepietiek. To visi cilvēki saprot, un arī visi vecāki to saprot. Ja tu gribi apgūt valodu, tad ir jābūt kaut kādām papildu stundām, papildu nodarbībām,” saka Olga. „Nu, ziniet, kā vienmēr skolā? Disciplīna, tad visi pārējie jautājumi, un līdz valodai, kad tiksim, tad būs par vēlu. [Skolā] principā nav iespējams vārdu krājumu uzlabot, palielināt un pastāstīt,” norāda mamma Olga.
Pensionētā kundze nav noteikusi maksu par vienu nodarbību un vecāki katrs samaksā tik, cik var atļauties. Bērni, nākot uz privātstundām latviešu valodā, dažkārt lūdz palīdzību arī citos mācību priekšmetos, piemēram, vēsturē. Jana šogad beigs vien sesto klasi, ģimenē ar vecākiem viņa sarunājas krieviski, bet privātstundas jau no sākumskolas ļauj meitenei brīvi sarunāties arī ar latviešu bērniem, stāsta Jana.
„Latviešu valodā man ir astoņi. Nu, es nezinu, es gribu deviņi. Man bija eksāmens februārī, un es eksāmenu uz 73,33% noliku, runāšanā man ir 100%. Un mums 6.klasē bija pirmajā semestrī Latvijas vēsture, un es arī nāku pie Vairas kundzes. Es nesaprotu neko par Latvijas vēsturi, tāpēc, ka tur ir ļoti grūti vārdi, kādus mēs neesam mācījušies,” saka Jana, uzreiz arī minot piemēru. „[Piemēram] „Livonija” un „saimniecība” – tādi vārdi bija. Un mēs ar mammu un vecmāmiņu līdz deviņiem vai desmitiem vakarā mācījāmies vēsturi,” viņa saka.
Privātstundu priekšrocība ir arī individuāls darbs ar katru no skolēniem, kas ļauj uzdoto atkārtot tik reizes, cik nepieciešams, lai visu saprastu.
Krievu bērni un jaunieši papildus apgūst latviešu valodu jau līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, un tāds ir vecāku lēmums, sarunas nobeigumā atzīst pensionētā skolotāja Vaira.
„Tā ir tāda vēlme – vecāku vēlēšanās. Bērns jau varbūt pats tā nesaprot, ko viņš vēlas, bet, redziet, bērnam ir interesanti, un tāpēc es tās nodarbības cenšos padarīt tādas, lai viņam būtu interesanti. Piemēram, brokastis (..) Mēs ejam uz virtuvi un klājam galdu un viņš saka – „Es tagad lieku to, es dzeršu no krūzītes, es dzeršu, es ēdīšu, man garšo, man negaršo” un tā tālāk. Tā aiziet visa saruna,” ieskicē privātskolotāja Vaira.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārraudzībā jau gandrīz desmit gadus darbojas speciāla pedagogu privātprakšu datu bāze. Tā izveidota, lai vecāki uzskatāmi redzētu viņu dzīvesvietai tuvāko pedagogu, kas var palīdzēt apgūt vajadzīgo mācību priekšmetu. Oficiāli reģistrējušies ir apmēram 600 privātskolotāji, no tiem tikai 15, kas piedāvā konsultācijas mazākumtautību skolēniem latviešu valodā.