Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Mazākumtautību skolas gatavojas valodu reformai

Mazākumtautību skolas uz valodu reformas sliekšņa. Pedagogi rēķinās ar izaicinājumiem

Jau pirmdien mazākumtautību skolās sāksies ilgi diskutētā un pretrunīgi vērtētā pāreja uz mācībām latviešu valodā. Vēl pirms vasaras atvaļinājuma mazākumtautību skolu direktori Latvijas Televīzijas “Panorāmai” norādīja uz nepietiekamajām pedagogu latviešu valodas zināšanām, kā arī metodiskā atbalsta trūkumu.

Valodas reformu droši var saukt par vēsturiski vērienīgāko. Tā skars katru piekto izglītības iestādi Latvijā jeb 155 skolas no kopumā vairāk nekā 700 mācību iestādēm. Latvijā aizvien ir 88 krievu plūsmas skolas, 57 skolas, kurās mācās gan krievu, gan latviešu bērni, kā arī desmit skolas citām mazākumtautībām.

Skolu skaits Latvijā

Kopā - 716

Latviešu plūsma - 561

Krievu plūsma - 88

Krievu/latviešu plūsma - 57

Citas (piemēram, ukraiņu, poļu) - 10

Pateikt, cik daudzus pedagogus skars šī reforma, ir grūti, jo šādus datus atbildīgā ministrija neapkopo. Tā vietā ir zināms, cik daudz skolēnu tā ietekmēs. Un to ir daudz – vairāki desmiti tūkstoši jeb katrs trešais skolēns Latvijā.

Reformu nepieciešamību pašas skolas publiski vairs neapšauba, vēl jo vairāk, Latvijas Televīzijas un “Re:Baltica” izpētītais liecina, ka tieši krievu skolās ir arī zemāka mācību kvalitāte, sliktāki eksāmenu rezultāti.

Rīgas 46. vidusskola atrodas pašā galvaspilsētas nomalē, priežu meža ielokā. Lai arī tālu no centra, par skolēnu trūkumu nevar sūdzēties. Šogad šeit mācīsies vairāk audzēkņu nekā parasti – pāri par 500 skolēniem. Jo līdz ar 29. vidusskolas slēgšanu, aptuveni puse slēgtās skolas bērnu pārnākuši šurp.

Līdz šim 46. vidusskola īstenojusi tikai mazākumtautību mācību programmas, tāpēc neslēpj, ka izaicinājumu būs daudz un viegli neklāsies.

Skolas direktors Boriss Antonovs, kurš pats latviešu valodā vidusskolēniem māca ķīmiju, par problēmām runā atklāti un bez pierunāšanas piekrīt mūsu sarunai.

Skolēnu skaits Latvijas skolās

Kopā - 205 113

Latviešu plūsma - 137 422

Krievu plūsma - 46 052

Krievu/latviešu plūsma - 19 278

Citi - 2361

Viņš atzīst, ka skolēnu psiholoģiskā sagatavotība varētu sagādāt grūtības un, protams, skolotāju valodas līmeni gribētos labāku.

Līdz ar septembri sākumskolā vismaz pusei mācību stundu jānotiek valsts valodā. 7. līdz 9. klašu posmā valsts valodā būs jāmācās ne mazāk par 80% visa satura. Pakāpeniski arī izbeigs mazākumtautību programmas vidusskolās. Tas nozīmē, ka latviešu valodā nāksies skaidrot arī sarežģītas matemātikas formulas, fizikas likumus. Direktors neslēpj, ka šo mācību gadu kolektīvs gaida ar lielu satraukumu.

"Skolotāji ir gatavi pārmaiņām, bet es domāju, ka viņiem arī nebūs viegli," paskaidroja Antonovs. "Viņiem ir dažādi valodas zināšanu līmeņi. Tas ir arī iemesls, ka vairāki skolotāji uzreiz maina darbavietu. Pensijas gados un pirms pensijas tie skolotāji grib mierīgu dzīvesveidu. Viņi iet prom."

Skolotāju skaits skolās

1140 skolotāji apguvuši papildu latviešu valodas apmācības

550 skolotāji patlaban apgūst papildu latviešu valodas apmācības

Avots: Latviešu valodas aģentūra

Līdz ar gatavošanos reformai atlūgumu iesnieguši 14 vecāka gadagājuma skolotāji. Septiņi to izdarījuši jau pērn, vēl tikpat – šovasar. Skolā tagad strādā 56 skolotāji, no viņiem ceturtā daļa ir latvieši. Pārējie – krievvalodīgie, un arī “Panorāma” novēro, ka pedagogi savā starpā sarunājas krievu valodā, arī direktors labprātāk sazinās svešvalodā. Gandrīz puse skolotāju pašlaik apgūst latviešu valodas pilnveides kursus.

Rīgas 46. vidusskolas bibliotekāre un krievu valodas skolotāja Aļona Koreņika pastāstīja, ka skolā pašlaik notiek kursi. "Mēs visi mācāmies," viņa piebilst. "Visi kursi palīdz, ja cilvēks grib mācīties. Gaidām. Gaidām. Mēs nezinām, kā būs. Tas atkarīgs no skolēniem, atkarīgs no vecākiem. Grūti."

Nepietiekamās valodu zināšanas, kas varētu kavēt valsts valodā skaidrot, piemēram, matemātiku vai fiziku, vēl iepriekšējā mācību gada nogalē minēja daudzi.

Valsts solīja papildu valodas apmācības. Tās pabeiguši vairāk nekā 1000 skolotāji, un vēl 550 pedagogi aizvien mācās, “Panorāma” noskaidroja Latviešu valodas aģentūrā. Vai pret kopējo skolotāju skaitu tas ir daudz vai maz, gan esot grūti spriest, jo precīzu skaitu neapzina. Ja par savām zināšanām Rīgas 46. skolas skolotāji  ir visai pārliecināti, lielākās raizes sagādāšot darbs ar sākumskolas posmu. Pārmaiņas skars visas jomas, arī fizkultūru.

Rīgas 46. vidusskolas sporta skolotāja Tatjana Šaļimova sagaida, ka ar lielākajiem bērniem būs vienkāršāk. "Lielie bērni saprot. Viņiem nav grūti. Viņi zina latviešu valodu un runā perfekti. Citi būs vidējā līmenī," saka pedagoģe.

Iepriekš rubrikā “Skola kā iespēja” secināts, ka tieši mazākumtautību skolās eksāmenu rezultāti ir sliktāki nekā skolās, kur māca tikai latviešu valodā. Vai tuvākā nākotnē valodu reforma skolās izlīdzinās sekmju plaisu starp latviešu un krievu skolām, vēl ir pāragri spriest, domā direktors Antonovs. 

"Var notikt dažādi. Viss atkarīgs no skolēnu sagatavotības visam procesam," savu skatījumu atklāja Antonovs. "Ir skolēni, kas negatīvi to uztvēra. Latviešu tautības skolotāji ne īpaši nāk uz krievu skolām. Ar pakāpenisku pāreju varbūt situācija izmainīsies, un tas dos pozitīvas sekas."

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti