Saeimas komisijā trešdien noritēja diskusija ar nozares pārstāvjiem par iniciatīvu uzlabot latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolās.
Latviešu valodas, literatūras un vēstures mācību apguves būtiskākā problēma mazākumtautību skolās šobrīd ir tieši skolēnu motivācijas trūkums, secina projekta „Iespējamā misija” mācību programmu vadītāja Inga Pāvula.
Diskusijā par valsts valodu izglītībā Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā eksperte vēl norādīja, ka kopš 2004. gada noticis arī pārrāvums skolotāju tālākizglītībā darbam bilingvālās skolās.
„Salīdzinoši ar 2002., 2004. gadu, skolotāji atzīst, ka bērnu valodas prasme vairs nav tik laba kā iepriekš. Viens no iemesliem ir tas, ka ir arvien grūtāk bērniem motivēt un rādīt - kāpēc un kur to latviešu valodu tu varēsi izmantot. Tas, protams, ir saistīts ar sociālajiem medijiem – „Facebook”, „Twitter” pieejami arī krievu valodā, tas saistīts arī ar televīziju, jo patiesībā bērni, izejot no skolas, var dzīvot un darboties tikai krievu valodas vidē. Būtu jāpārskata šī brīža reālā situācija un jādod skolotājiem atbalsts, idejas, metodiskas pieejas, kā vairāk bērnus motivēt latviešu valodas apguvei,” sprieda Pāvula.
Okupācijas muzeja izglītības nodaļas vadītāja Inguna Role deputātiem skaidroja, ka mazākumtautību skolotāji, īpaši vecākas paaudzes, muzejā uz vēstures mācību kursiem vai semināriem ierodas reti. Savukārt attiecībā uz vidusskolēniem arvien ir gadījumi, kad muzeja gidiem ekskursijas jāvada krievu valodā pēc skolotāju lūguma.
Savukārt izglītības ministre Ina Druviete diskusijā sacīja, ka Latvijā problēma nav valsts valodas prasme, bet gan tās lietojums publiskajā telpā. Ministrijas dati liecina, ka trešdaļa no skolēniem, kas valodas prasmes nevēlas pilnveidot, norāda, ka latviešu valoda ikdienā nebūs vajadzīga. Ministres ieskatā nepieciešams jau sākumskolā dzimtajai valodai pievienot otru valodu, tādējādi nostiprinot valsts valodu visproduktīvākajā mācību posmā
„Tādēļ latviešu valoda ir jāapgūst rotaļu nodarbībās. Pašreiz ministrija strādā pie standarta maiņas, lai latviešu valoda kā priekšmets būtu ne divas reizes nedēļā, bet katru dienu, protams, bērnudārzam piemērotā formā,” skaidroja ministre.
„Joprojām atklāts jautājums arī par valodas vidi bērnudārzā, nav pieļaujams, ka mūsu bērni izglītību apgūst fiziski nošķirtās telpās un pirmoreiz satiekas tikai augstskolās. Saglabājot iespēju apgūt pamatzināšanas dzimtajā valodā, mums ir jādomā tieši par izglītības iestāžu apvienošanu vismaz fiziski un pēc tam organizatoriski,” norādīja Druviete.
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija pēc sēdes gan norādīja, ka neieguva gaidītās atbildes uz jautājumu tieši par skolotāju sagatavotību valsts valodas pasniegšanā mazākumtautību skolās. Tāpat deputāti nebija vienisprātis, ka šis šobrīd vispār būtu svarīgs problēmjautājums.
