Diskusijā apvienojušās Latvijas mazākumtautību organizācijas - poļu kopiena, baltkrievu, vācu, azerbaidžāņu un daudzas citas. Atsevišķi sanākušie bija tērpti košos nacionālos tērpos un visapkārt skanēja dažādas valodas. „Konferencē mazākumtautību pārstāvji, vēsturnieki, jaunieši, pašvaldību pārstāvji pārrunāja jautājumus, kas skar savstarpējās cieņas veidošanu un nostiprināšanu publiskajā vidē, izglītības iespējas dažādu tautību cilvēkiem, kā arī sadarbības veicināšanas iespējas," norāda Rīgas Latviešu biedrības pārstāve Laura Celma.
Daugavpils Baltkrievu kultūras biedrības ''Uzdim'' vadītājs Valērijs Ambrosovs visvairāk izceļ dažādo kultūru saglabāšanas problēmas. „Kultūras īpatnību saglabāšanā mazākumtautībām nepieciešams lielāks atbalsts arī no valsts puses. Uz kultūras balstās jebkuras tautas pastāvēšana. Bez līdzekļiem nepieciešama arī vienkārši lielāka uzmanība, piemēram, kādiem lielākiem citu tautu svētkiem vairāk pievērsties. Vai arī biežāk veidot un pārraidāt radio un televīzijā kādus raidījumus, kuri veltīti mazākumtautību kultūras iepazīšanai," norāda Ambrosovs.
Savukārt Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācijas pārstāve Rita Vectirāne konferencē skaidroja pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbības iespējas. Valstiskā līmenī sadarbība ar mazākumtautībām neesot slikta, taču politiskā līmenī sabiedrība dažkārt tiek šķelta.
Tāpat biedrības namā tika veidotas otrajā stāvā mazākumtautību pārstāvju radošo darbu un fotogrāfiju izstādes, bet mākslinieciskie kolektīvi sniedza deju, dziesmu un dzejas priekšnesumus, lai vēstītu par dažādo kultūru Latvijā.
