Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā bērni aizvadītajā mācību gadā bijuši spiesti mācīties attālināti visilgāk, un tas atstājis nozīmīgas sekas gan uz izglītības satura apguvi, gan bērnu un jauniešu mentālo veselību. Tāpēc izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece no Jaunās konservatīvās partijas uzsver, ka mācību atsākšanai klātienē ir jābūt prioritātei, un no valdībā lemtā par mācību atsākšanos ministrija atkāpties negrasās.
„Drošības pasākumi šai grupai saglabājas iepriekšējie, proti, maskas, vēdināšana, distancēšanās, kur iespējams, un īpaši, protams, mēs uzsveram šo „burbuļa principu” un samazinām jebkādus ārpusklases, skolas pasākumus.
Vienīgā lieta, kas ir izaicinājums, ir tas, ka šobrīd ir mainījies nosacījums, ka arī vakcinētām un pārslimojušām personām, ja tās nonāk kontaktpersonas statusā, ir jādodas karantīnā, un kaut kur būs posmi, kur diemžēl būs arī attālināti jāpamācās,” skaidro ministre.
Izglītības iestāžu vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns vērtē, ka skolas ir gatavas uzņemt mazos skolēnus – aizvadītajā nedēļā veiksmīgi turpinājusies bērnu testēšana un tuvākajās nedēļās papildu drošību sniegs arī ātrie paštesti.
Izglītības iestādēm lielākais izaicinājums ir gaidāmais pedagogu trūkums, jo daļa nevakcinēto skolotāju darbu neturpinās, piebilst Kalvāns. Visgrūtāk aizvietot būs tieši sākumskolas pedagogus un specifisku zināšanu pasniedzējus profesionālās izglītības iestādēs.
„Mums ir ļoti žēl, ka kolēģi diemžēl nesaprot to, kas notiek apkārt. Mēs, direktori, strādājam melnu muti un esam līdz šim darījuši visu un darām vēl joprojām, lai viņus pierunātu, pielauztu, uz jūtām spiestu utt., u.t.jpr, bet daži diemžēl ir tik spītīgi un principiāli, ka… Nezinu, viņiem ir tāds kaut kas cits iepotēts, iepotējies galvā, kaut kāda liela sazvērestība vai lielas bažas, ka nevaram tikt galā nekādā veidā,” saka Kalvāns.
Pedagogu vakcinācija ir viens no tematiem, par ko satraucas arī mazāko bērnu vecāki – tā kā izglītības iestāžu darbiniekiem vēl līdz 15.novembrim ir laiks vakcinēties,
pastāv iespēja, ka klasēs pie mazākajiem bērniem varētu doties arī nevakcinēti skolotāji.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijā mierina, ka vismaz 90% pedagogu tomēr ir paspējuši vakcinēties. Taču tās nav vienīgās bažas –
ģimenes satraucas gan par masku lietošanu skolās, gan sabiedriskā transporta atlaidēm bērniem.
„Vecāku vidū patiešām ir divas frontes – vieni ir ļoti priecīgi, ka klātienes mācības atsāksies mazajiem bērniem dažādu apsvērumu dēļ – gan tāpēc, ka grūti pašiem kaut ko attālināti mācīt un apvienot darbu ar bērnu mācīšanu, un ir otra daļa, kas ir pat diezgan stipri satraukusies par to, kā tas būs – atgriezties skolā situācijā, kad apkārt ir tik liela saslimstība. Vairāki vecāki savas bailes saistījuši arī ar to, ka pedagogs viņu klasē vismaz pirms brīvlaika nav bijis vakcinēts. Vēl kādi vecāki ir uztraukušies, ka ir skolotāji, kas ļauj tomēr maskas novilkt un sēdēt bez tām. Arī skolotājiem pašiem ir bailīgi atgriezties skolā, zinot to, ka daudzās ģimenēs ne tikai bērni nav vakcinēti, bet paši vecāki nav vakcinēti. Tās bailes ir tiešām visās sabiedrības pusēs,” stāsta organizācijas „mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Rīgas domē norāda, ka, atsākoties mācībām, galvaspilsētas sabiedriskajā transportā atjaunotas braukšanas maksas atlaides 1.–3.klašu skolēniem,
tādējādi bērni, tāpat kā līdz šim, uz skolu varēs nokļūt bez maksas. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrā skaidro, ka labākais veids, kā pasargāt no saslimšanas bērnus, kuriem vakcīnas pret Covid-19 vēl nav pieejamas, ir
nevest bērnus uz skolu pat ar mazākajām saaukstēšanās pazīmēm,
vakcinēties pašiem un mudināt to darīt arī citus līdzcilvēkus, sevišķi seniorus. Saskaņā ar valdībā lemto no 15. novembra mācības klātienē plānots atsākt arī visiem pārējiem skolēniem.
