Panorāma

Palestīnas un Izraēlas konflikta risinājums – strupceļā

Panorāma

Panorāma

«Diagnoze – vēzis»: personalizētā medicīna cīņā pret vēzi

Mazajiem vēža pacientiem palīdzēs ar jaunu metodi DNS analīzē

Sadarbībā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Bērnu slimnīcu, vērienīgu projektu uzsācis uzņēmums "Mikrotīkls". Visiem bērniem - vēža pacientiem Latvijā – būs iespēja veikt pilnu genoma sekvenēšanu jeb noteikt DNS secību. Tas savukārt ļaus noteikt bērniem piemērotākās ārstēšanas metodes un samazināt negatīvos blakusefektus, kādi rodas piemēram, no ķīmijterapijas. No šiem datiem tiks veidota arī genoma datubāze.

ĪSUMĀ:

  • Ar genoma sekvenēšanu varēs atrast piemērotāko ārstēšanu.
  • Šī ir jauna metode arī pasaulē, bet tā kļūst arvien lētāka.
  • Terapiju pēc pārbaudes izvēlas ārsts.
  • Austrumu slimnīcā arī pieaugušajiem cīņā ar vēzi pieejama personalizēta medicīna - tur darbojas gēnu banka.
  • Igaunijā soli priekšā - plānots savākt visu cilvēku DNS.

"Mana meita nomira no vēža 2013. gadā, viņai bija gandrīz seši gadi. Man bija nepieciešams laiks, lai atgūtos un spētu atkal iesaistīties šādās lietās. 2018. gadā es nolēmu, ka ir laiks tiešām ieguldīt visas pūles konkrēti šajā. Līdz šim biju finansiāli atbalstījis daudzus dažādus projektus, bet es gribēju iesaistīties arī personiski," stāstīja uzņēmums "Mikrotīkls" līdzīpašnieks Džons Tallijs.

Metode, ar kuras palīdzību tiks iegūta mazo pacientu DNS informācija, ir jauna ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tās laikā tiek pilnībā "noskenēts" cilvēka DNS. Tas dod iespēju atrast konkrētas mutācijas, kas ļaundabīgo audzēju izraisījušas, un šo informāciju izmantot, lai piemērotu precīzāku ārstēšanu.

"Šāda ģenētiskā diagnostika var ārstiem sniegt precīzu informāciju par piemērotāko ārstēšanu, pacientiem tas sniedz daudz labākas iespējas.

Tā var arī saprast, ko ārstēšanā nevajadzētu lietot, jo vairākiem vēža medikamentiem ir smagas blakusparādības.

Tāpēc fokusēšanās uz specifiskām zālēm un terapiju, kas var palīdzēt, ir kritiski svarīga vēža slimniekiem - bērniem," stāstīja Tallijs.

Latvijas Biomedicīnas un studiju centrā norādīja, ka terapiju galu galā izvēlēsies ārsts.

"Visa genoma sekvenēšana mums dod iespējas meklēt tādas mutācijas, kas ir atbildīgas par vēža izraisīšanu vai varbūt ir saistītas ar viņu veiksmīgu ārstēšanu, kuras tad mēs nevaram atrast ar citiem testiem. Atcerēsimies, ka, protams, tas, ko mēs varam dot, ir tikai informācija. Lēmumu, vai šo, teiksim, mēs varam atrast mutāciju, kura, atkal ar kādu ticamības līmeni ļauj piemērot šo terapiju. Tas, vai terapija tiks piemērota, tas, protams, ir jāizvēlas ārstam, " skaidroja Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.

"Mikrotīkla" līdzīpašnieks norādīja, ka ģenētiskā sekvenēšana ir vēža pētniecības nākotne.

"Ģenētiskā sekvenēšana, iekārtas un tehnoloģijas... To izmaksas arvien samazinās. Pirmajai personai, kurai tikai veikta ģenētiskā sekvenēšana, tas izmaksāja 3 miljardus dolāru. Tas bija 2006. gadā, bet tagad tas maksā mazāk nekā 1000 dolāru. Tiek lēsts, ka kādu dienu tie būs 100 dolāri. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēkiem, ārstiem un zinātniekiem būtu pieejamas šīs tehnoloģijas, jo, es teiktu, tā ir medicīnas nākotne, vēža pētniecībai un ārstēšanai," stāstīja Tallijs.

Arī Kloviņš piekrita: "Ieguldot naudu zinātnē, mēs viņu dabūjam atpakaļ arī tīri jau kā reālu vērtību jau klīniskajā diagnostikā."

Personalizētā medicīna cīņā ar vēzi arī pieaugušajiem

Savukārt vainīgās audzēja mutācijas pieaugušajiem jau pašlaik iegūst un uzglabā Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā. Tur jau 30 gadus darbojas gēnu banka, kas arhivē no pacientiem iegūtos paraugus, veic izpēti, nosaka vainīgo gēna mutāciju, lai varētu piemērot precīzāku ārstēšanu. Patoloģijas centrā pašlaik glabājas vairāk nekā 100 000 paraugu, lielākoties no ļaundabīgiem audzējiem. 

"Šajās analīzēs mēs atrodam vairākas svarīgas lietas. Pirmais - mēs nosakām diagnozi. Tas ir svarīgi pacientam un ārstējošam ārstam, lai zinātu, kas tieši tā ir par slimību. Mēs nosakām diagnozi. Otrs, ko mēs nosakām, tā ir audzēju specifisko vielu klātbūtne šajos paraugos. Ko tas nozīmē pacientam kopumā un ārstam? Tas dod informāciju, kā pacientu var ārstēt, respektīvi, mēs sniedzam atziņas, kādi audzēja specifiskie gēni jeb proteīni ir izmainīti, un ārsts var izvēlēties visatbilstošāko ārstēšanu.

Tā ir tā saucamā personalizētā ārstēšana, kas medicīnā tagad ir viena no svarīgākajām atziņām, ka katram pacientam ir sava specifiska ārstēšana, lai efekts būtu labāks,"

stāstīja Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra virsārsts Sergejs Isajevs.

Igaunijā savāks visas nācijas DNS

Savukārt Igaunija ir soli priekšā, lai laicīgāk atrastu vēzi saviem iedzīvotājiem. Pašlaik procesā ir apjomīgs projekts, kurā plānots savākt visas nācijas DNS, lai pēcāk tos izmantotu veselības aprūpes uzlabošanā, tai skaitā vēža laicīgākā diagnostikā. 

"Piemēram, skrīninga programma krūts vēzim jau darbojas, bet šobrīd tā balstās uz mamogrāfiju. Taču šajā personalizētās medicīnas projektā mēs vēlamies izmantot ģenētikas datus, ko tad iekļautu arī Igaunijas gēnu bankā. Mēs gribētu, ka mums ir iespēja uzzināt šo ģenētisko predispozīciju un aicināt šīs sievietes uz pārbaudēm agrāk, jo skrīninga programma Igaunijā ir no 50 gadu vecuma - tas ir par vēlu.

Viņām vēl nav noteikta vēža diagnoze, viņām var nebūt informācijas par vēzi savā ģimenē. Bet, ja viņas būtu nodevušas savu DNS paraugu gēnu bankai, mēs varētu šos datus izmantot, aicināt šīs sievietes noteikt precīzāku šo risku, aicināt viņas laicīgāk, nekā uz skrīningu.

Tāds ir plāns," pastāstīja Igaunijas Nacionālā veselības aprūpes institūta pārstāve Helēna Lepa.

Igaunija plāno DNS analīzes ieviest pamata veselības aprūpē no 2022. gada. Jebkurš Igaunijas pilsonis varēs izvēlēties uzzināt, vai viņu gēnos ir kas tāds, kas nākotnē var radīt saslimšanas riskus, tostarp arī vēzi. Projekta plānā ietilpst arī vadlīniju izstrādāšana ārstiem. Ja cilvēka gēnu analīze uzrādīs kādas slimības paaugstinātu risku, šī informācija tiks nodota ģimenes ārstam, kurš tālāk, balstoties uz vadlīnijām, informēs pacientu par tālākajām iespējām. 

KONTEKSTS:

Zinātne par ģenētiku jau daļēji sāk saprast, ka vēzis var būt mantots. Vienas no visvairāk izpētītajām pašlaik ir BRCA gēna mutācijas, kas var ierosināt krūts un olnīcu vēzi un var tikt pārmantotas. Gēnu analīze noder, ne tikai lai novērstu slimību riskus nākotnē, bet mūsdienās tiek praktizēta, lai precīzāk ārstētu slimības un arī vēža gadījumus tagadnē. "Diagnoze - vēzis" rakstu par ģenētiku un vēzi lasi šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti