Līdz septembrim atlikušas tikai dažas nedēļas. Un skolās šis laiks ir saspringts – mācību process ir jāpielāgo jaunajām prasībām.
Noteiks, ka skolēnu plūsmas jāorganizē tā, lai skolēni pēc iespējas mazāk satiktos koplietošanas telpās.
Ar to mazliet vieglāk klāsies mazajās skolās, tomēr bez izaicinājumiem neiztikt.
Satraucošs jautājums skolām ir ēdināšana. Striķos plāno to organizēt divās maiņās – vienā ēdīs pirmsskolas bērni, otrā – sākumskolas. Ja tomēr to nebūs iespējams īstenot apsver arī ēdiena piegādi uz klašu telpām.
Savukārt Zasas vidusskolā un pirmsskolā ir aptuveni 200 bērnu. Skolas direktorei ir divi varianti, kā organizēt skolēnu ēdināšanu. "Vai nu ieviešot vēl vienu papildu starpbrīdi, līdz ar to samazinot skolēnu skaitu vienā ēdināšanas reizē. Vai arī daļai skolēnu, droši vien vecāko klašu, pusdienas varētu būt sagatavotas vienreizējās pusdienu kārbās. Un viņi ēd, piemēram, klasē. Kāds dežurants vai darbinieks aiznestu viņiem ēdienu uz klasi. Tas, protams, palielina izmaksas, jo jāpērk pusdienu kārbas," norāda Zasas vidusskolas direktore Arnita Pore.
Mazajās skolās ēdiena izdale pārsvarā notiek vienādi – katrai klasei ir savs lielais galds. Un uz galda atrodas viss, kas tajā dienā pieejams, piemēram, zupa un otrais ēdiens. Tad katrs pats sev uzliek to, ko vēlas. Šāda kārtība varētu palikt arī turpmāk, ja klase uztverama kā slēgta grupa, kam savstarpēji distance nav jāievēro. Tā pusdienu pārtraukumus varētu organizēt arī Salas pamatskolā.
"Mēs gatavojam tepat uz vietas ēdienu. Un mums ir divi ēšanas starpbrīži. Ja būs nepieciešams trešo starpbrīdi ieviest, mums būs iespēja tā skolēnus dalīt. Un ēdināšana problēmas nesagādās," uzsver Salas pamatskolas direktore Anita Vjakse.
Vislielākās bažas mazajās skolās sagādā tas, ka liela daļa skolēnu uz mācību iestādi dodas vienā autobusā.
Turklāt nav skaidrs, kā organizēt darbu sporta zālē, jo dezinficēt inventāru pēc katras klases esot neiespējami.
Šonedēļ skolas plāno tikties ar pašvaldībām un pārrunāt svarīgākos jautājumus.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas bija izsludināta Covid-19 ierobežošanai un bija spēkā līdz 9. jūnijam, bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti.
Jau pēc mācību gada beigām situācija ar Covid-19 izplatīšanos Latvijā uzlabojās un virkne ierobežojumu tika mīkstināti.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas tam, ka rudenī mācības skolās būs klātienē. Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācīšanos klātienē.
Ministrija izstrādājusi trīs scenārijus skolu darbam Covid-19 laikā.
