Mazais liepājnieks joprojām bez dzimšanas apliecības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Tiesa noraidījusi liepājnieka Sergeja Antonova prasību atļaut reģistrēt viņa dēlu ar vārdu Miron. Antonovs maijā vērsās Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas atteikumu piešķirt viņa martā dzimušajam dēlam senkrievu vārdu „Miron” bez latviskās galotnes „-s”. Šī iemesla dēļ bērnam joprojām nav dzimšanas apliecības un viņš nevar saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi, bet vecākiem liegti pabalsti.

Dot bērnam vārdu Mirons, kas atbilstu Valsts valodas likumam, vecāki nevēlējās, jo tas rada negatīvas asociācijas ar latviešu valodas vārdu „mironis”.

„Tiesa nosprieda pieteikumu noraidīt, jo spriedumā secināts, ka nepastāv priekšnosacījumi, lai uzliktu par pienākumu Dzimtsarakstu nodaļai ierakstīt Dzimšanas reģistrā bērnu ar vārdu un uzvārdu „Miron Antonov”", par Administratīvās rajona tiesas lēmumu stāsta Liepājas tiesu nama tiesneša palīdze Jana Petrenko. "Tiesa konstatēja, ka pieteicēja un viņa dēla privātās dzīves ierobežojums ir noteikts ar likumu un konkretizēts Ministru kabineta noteikumos. Pamatojoties uz Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas secināto līdzīgās lietās, tiesa atzina, ka pieteicēja un viņa dēla tiesību ierobežojums, neierakstot Dzimšanas reģistrā pieteicēja dēlu ar vārdu un uzvārdu „Miron Antonov”, ir attaisnots.”

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā līdz 18.augustam. Zēna vecāku pārstāvis Ruslans Pankratovs atzina, ka pagaidām nevar pateikt, vai spriedumu pārsūdzēs, jo bērna tēvs Latvijā atgriezīsies tikai augusta sākumā.

Bērna tēvs Sergejs Antonovs arī vēlējās, lai viņam samaksātu morālo kompensāciju 1200 latu apmērā. „Dzimtsarakstu nodaļā man teica, ka šādu vārdu nevar reģistrēt. Viņiem vārda beigās ir jāpievieno burts „s”. Es viņiem teicu, ka tādā gadījumā, pievienojot vēl vienu burtu, vārds skanēs līdzīgi kā mironis,” teica Antonovs.

Bērna tēvs, cenšoties panākt savu, ar iesniegumiem vērsies dažādās institūcijās. „Tik nopietnas problēmas dēļ vārda pareizrakstības mums nav bijušas, jo parasti pēc pārrunām ar vecākiem mēs nonākam pie varianta, kas apmierina abas puses. Bet ar nereģistrētiem bērniem, ir bijuši gadījumi, ka vecāki aizmirst par bērna reģistrāciju un tad ir kauna atnākt. Vilcinās, vilcinās, kamēr bērns ir pilngadīgs un nāca pats sevi reģistrēt,” saka Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Inta Šumara.

Tikmēr Latvijā lielākajā dzimtsarakstu nodaļā, kuras filiāle atrodas Rīgas dzemdību nama ēkā, ik gadu reģistrē aptuveni 4000 bērnu. Rīgas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas inspektore Lolita Ozoliņa saka, ka vecāki reizēm izvēlas bērniem neparastus vārdus. „Bija vārdiņš Etoo – ar diviem „O”. Bija domāts, bet gala rezultātā redzēju, ka bērniņu reģistrēja ar vienu „O” un diviem „T” pa vidu,” viņa atminas kādu gadījumu, kad kāda meitene tikusi pie neparasta vārda.

Etto vārds ielikts latviešu meitenītei. Meitenes šogad tikušas pie vārdiem – Madrija, Elisa, Sevola, Lavoleta, Diona, Bille, Amilda, puiši pie vārdiem – Rino, Rails, Ksanders, Greisons, Demits, kā arī citiem latviešu valodā neierastiem personvārdiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti