Mazā audzēkņu skaita dēļ Višķu lauksaimniecības tehnikumam draud slēgšana

Lauksaimniecības nozares profesijai jābūt pieejamai laukos dzīvojošajiem jauniešiem - šis jautājums īpaši aktualizējies bijušā Višķu lauksaimniecības tehnikuma nākotnes pastāvēšanas un attīstības perspektīvas ziņā. Tehnikums šobrīd ir Malnavas koledžas filiāle. Nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ Izglītības ministrijā izskan versija šo izglītības iestādi slēgt vai reformēt.

„Tas būs solis uz lauku iznīcību,” tā šādu skolas nākotnes perspektīvu vērtē gan pašvaldību, gan izglītības speciālisti, gan apkaimes lauksaimnieki un studējošo bērnu vecāki. Šobrīd Višķi vismaz 100 kilometru rādiusā ir vienīgā skola, kur iespēja apgūt laukos tik nepieciešamo lauksaimniecības tehnikas mehāniķa profesiju.

Mazā audzēkņu skaita dēļ Višķu lauksaimniecības tehnikumam draud slēgšanaSilvija Smagare

    Pirms nepilniem 100 gadiem - 1921. gadā Višķos bija likti pamati vienai no valstī pirmajām lauksaimniecības mācību iestādēm. Ziedu laikos tehnikumā mācījās pāri par 800 audzēkņiem. Mūsdienu reformu laikā šī mācību iestāde pirms dažiem gadiem kļuva par Malnavas koledžas filiāli, taču joprojām tā apkaimē ir vienīgā, kas apmāca lauksaimniecības tehnikas mehāniķus, lai arī studējošo skaits līdzīgi kā kopumā laukos dzīvojošo skaits ir būtiski krities un neatbilst izglītības ministrijas kritērijiem, atzīst filiāles vadītāja Anita Lāčauniece:

    “Mēs jau pagājušajā gadā neuzņēmām audzēkņus 1. kursā, Eiropas fondu finansētās grupas ir veiksmīgi beigušās, kvalifikācijas eksāmens jau ir bijis, tāpēc, protams, ka skolēnu skaits ir samazinājies.”

    Šobrīd skolā mācās pāri par 60 audzēkņu no Daugavpils, Preiļu, Krāslavas, Ilūkstes novadiem. Pēc ministrijas ieskatiem tiem būtu jābūt vismaz 150- 200, tāpēc izskan versijas skolu reformēt,

    audzēkņiem piedāvājot mācīties citviet un krietni tālāk no mājām - ir iespēja lauksaimniecības tehnikas specialitāti mācīties Kandavā, Priekuļos un Malnavā.

    Pēterim Kampānam Višķos studē dēls, bija cerības tuvāk mājām apgūt laukiem svarīgu profesiju, ja skolu reformēs, viņš pārliecināts, ka cietīs pirmkārt bērni.

    “Mans dēls mācās 2. kursā lauksaimniecības tehnikas mehāniķa specialitātē, apkārtnē nav šādu speciālistu, to trūkst, tāpēc izvēle krita uz šo Višķu skolu, tā mums ir arī tuvākā skola, ja būs jābrauc uz Malnavu, mēs to tīri finansiāli ģimenē nevarēsim atļauties,” atzīst Kampāns.

    Leonards Spūlis, kurš Višķos ir pasniedzējs ar pieredzi, nesaprot valsts politiku, kāpēc jāmet ēna uz šādas skolas ar vēsturi un laukiem būtiskas profesijas mācīšanu pastāvēšanu:

    “Es Višķos strādāju jau 19 gadus un nesaprotu ministrijas un valdības rīcību, ka jāslēdz šī  skola, kas novadā ir vienīgā lauksaimniecības skola un kurā tik daudzus gadus ir mācīti lauksaimniecības speciālisti, kuru joprojām pietrūkst laukos. Te lielākoties mācās zemnieku bērni, kuriem mājās ir darbs un kuri cer iegūt lauksaimniecības izglītību, lai varētu tālāk strādāt ar zemi, mantot zemi. Es esmu sašutis.”

    Sašutuši par notiekošo arī zemnieki, lielie lauksaimnieki, kuru darbība un attīstība arī lielā jomā atkarīga no kvalificēta darbaspēka, un kuri savās saimniecībās labprāt darbā pieņēma Višķu absolventus. SIA“Agraris” saimnieki - tēvs un dēls Aleksandri Harlomovi - kopj pāri par 1000 ha zemes un nodarbina deviņus cilvēkus, tostarp tos, kuri studēja Višķos:

    “Tagad visa tehnika ir datorizēta, tāds gadsimts, viss iet uz priekšu. Jaunie cilvēki ir tie, kas ātrāk to izprot. Tā ir valsts problēma, ka studentu trūkst, jo jauniešu nav, tie brauc prom uz ārzemēm, bet mums lauksaimniekiem trūkt izglītotu speciālistu. Ja slēgs Višķus, mums būs vēl smagāk.”

    Punkts Višķu pastāvēšanas un attīstības nākotnei vēl nav pielikts, cerīgi saka Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.

    Novada dome, kas ieguldījusi simtiem tūkstošu eiro, lai skolu uzturētu, ir ieinteresēta šo skolu saglabāt.

    “Mēs nosedzam visu skolas uzturēšanu, komunālos pakalpojums, pērn tikai remontos ieguldījām pāri par 100 tūkstošiem. Tas nav pragmatiski, var jau aizvērt skolu un izmaksāt tos pašus 100 tūkstošus pabalstiem, bet par šo naudu labāk ir apmācīt bērnus. Punkts vēl nav pielikts, pārrunas ar ministriju turpinās,” saka Kucins.

    Iespēja saglabāt Višķu skolas vēsturisko sūtību un aroda apguvi jauniešiem ir vitāli nepieciešami arī reģiona attīstības jomā, par to pārliecināts Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms.

    “Ja skolu ver ciet, priekš mums tas būs katastrofāli. Savā laikā pagasta attīstību esam plānojuši kontekstā ar šīs skolas attīstību. Te jābūt politiskajai gribai šo skolu saglabāt, dot Latgalei iespēju tālāk audzināt savus lauksaimniekus un attīstīties mūsu reģionam, jo lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kas Latgalē visstraujāk arī attīstās,” norāda Proms.

    Darbs un mācības Višķu skolā šobrīd turpinās, jau rīt te notiks skolas akreditācija.

    4 komentāri
    Anonīms lietotājs 33814
    Un kā tas saistās ar jauno izglītības koncepciju, ka jāattīsta profesionālā izglītība????
    Jānis Rišis
    Likt kopā traktoru no lietotām detaļām bija vērts pirms 50 gadiem kad bija daudz iespēju naudu pelnīt. Bet tagad vis iet uz leju.
    Kremilek Rukis
    Tās ir atskaņas noziedzīgajai politikai, kas koncentrēja atbalstu lielsaimniekiem uz sīko un vidējo zemnieku rēķina. Rezultātā mums ir saujiņa modernu megasaimniecību - un tukši lauki. Situāciju vēl var saglābt, pārskatot atbalsta mehānimus, taču drīz jau var būt par vēlu un pārmaiņas (par postu Latvijai) būs kļuvušas neatgriezeniskas.
    Anonīms lietotājs 22614
    Latvijas megaproblēma ir tas, ka neesam spējuši pielāgoties izmaiņām. Iedzīvotāju skaits samazinās, mainās pieprasījums darba tirgū, vienas profesijas nozied, citas - uzrodas. Mēs joprojām gribam dzīvot kā Ulmaņlaikos, katrs ar savu dzimtas māju (divām - pilsētas un lauku). Cilvēku mobilitāte ir zema, protams, pie vainas arī tas ka diez ko nav attīstīts dzīvojamais fonds (bija svarīgāki darbi - privatizēt pēdējos padomju laiku krikumus). Amerikāņi dodas uz valsts otru galu, lai izmantotu izdevību, bet mēs tupam savos pagastos ar triju bērnu klasēm. Necik labi tas nevar turpināties.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti