Ar mērķi efektīvāk izmantot dienasgaismu Eiropas Savienībā (ES) vienotu pāreju uz ziemas un vasaras laiku jau 17 gadus regulē īpaša direktīva. Bet, reaģējot uz arvien augošu spiedienu no vairākām dalībvalstīm, tiek pieļauts, ka no „pulksteņa grozīšanas” varētu arī atteikties.
Šoruden lielu uzmanību pievērsa Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera paziņojums, ka jau nākamgad varētu atcelt direktīvu, kas Eiropas Savienībā nosaka vienotu pāreju uz ziemas un vasaras laiku.
„Pulksteņa grozīšanai ir jādara gals,” turklāt jau nākamgad, strikti paziņoja Junkers. Viņa teiktais strauji aplidoja medijus.
„Tas radīja lielu ažiotāžu arī sabiedrībā, kad parādījās masu medijos virsraksti, ka - viss, laika grozīšana tiek atcelta! Tas cilvēkiem sajauca prātus,” - tā Ekonomikas ministrijas pārstāvis Valdis Lipskis. „Mēs arī šobrīd saņem jautājumus par to, vai tad šonedēļ pārejam uz ziemas laiku vai ne. Tā nu notiek, ja izlasām tikai virsrakstu un neiedziļināmies teksta būtībā.”
Lipskis skaidro - lai Eiropas Komisijas piedāvājums atteikties no pulksteņa grozīšanas stātos spēkā, tas jāapstiprina visām dalībvalstīm. Bet pašlaik sarunas to vidū vēl tik tikko sākušās un nemaz nav vienprātības - piemēram, Spānija un Portugāle izteikušās, ka varētu arī saglabāt pāreju uz ziemas un vasaras laiku, bet citas dalībvalstis nav vienisprātis - palikt ziemas vai vasaras laikā. Un tas var radīt jucekli Eiropas vienotajā tirgū.
„Šobrīd konkrēta gala lēmuma kaimiņos nav, bet ir skaidra nostāja, ka visi kaimiņi grib palikt vienā laika joslā. Lai neizveidojas situācija, ka cilvēkam, kas brauc no Igaunijas līdz Polijai, gandrīz vai trīs reizes jāgroza laiks,” saka Lipskis.
Eiropas Komisijas prezidenta Junkera straujais paziņojums par ieceri atteikties no laika maiņas sekoja aptaujai, kurā četrarpus miljoni eiropiešu šovasar izteica viedokli par pulksteņa grozīšanu. Nospiedošais vairākums - 84% - bija pret. Taču Latvijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Valdis Lipskis apšauba, ka dalībvalstīm izdosies vienoties par atteikšanos no pulksteņa grozīšanas jau nākamgad, kā uzstāja Junkers:
„Eiropas Komisijas pašreizējais piedāvājums paredz, ka mēs nākamā gada martā pārejam uz vasaras laiku un tur arī paliekam. Savukārt dalībvalstis, kas vēlas saglabāt ziemas laiku, nākamā gada oktobrī pārietu atpakaļ uz to. Taču visas dalībvalstis norādīja, ka tik ātrā termiņā lēmumu pieņemt nav iespējams. Nostiprināt to visu ar normatīvo regulējumu būs praktiski neiespējami. Tāpēc visiem bija bažas par to, kāpēc šis jautājums ir jāskata tik steidzamā kārtā.”
Latvija jau iepriekš paudusi nostāju, ka vēlas palikt vasaras laikā, kas uz gaišo vasaras vakaru rēķina nozīmētu ilgāk tumšus rītus ziemā.
Šāda pulksteņa grozīšana ir koks ar diviem galiem, uzskata Rīgas Austrumu slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja Daina Pastare. No vienas puses, lai gan vairumam pielāgošanās laika maiņai nerada grūtības, jūtīgākiem cilvēkiem tas var prasīt pat nedēļu.
„Un šīs nedēļas laikā var būt slikta pašsajūta, miegainība dienas laikā, grūtības koncentrēties. Var būt sūdzības par galvassāpēm, nelieli galvas reiboņi, arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, slikta dūša, samazināta apetīte…”, uzskaita Pastare.
Taču, no otras puses, cilvēka veselībai ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk izmantot diennakts gaišo laiku, kāds arī ir pulksteņa grozīšanas mērķis, jo garie tumsas periodi veicina nomāktību un rada D vitamīna trūkumu organismā, uzsver ārste:
„Ja cilvēkam trūkst gaismas, viņš ir mazāk tonizēts, vairāk miegains, noguris. Tāpēc, protams, es varu rekomendēt pēc iespējas vairāk izmantot šo dienas gaismu, no rīta mosties jau apgaismotās telpās un pēc iespējas apgaismot savu dzīvesvietu. Tāpat var rekomendēt radīt ap sevi krāsaināku vidi, valkāt košākas, dzīvespriecīgākas drēbes. Arī tas psiholoģiski kompensē nomācošo tumsu.”
Pāreja uz ziemas un vasaras laiku būs viens no galvenajiem sarunu tematiem arī pirmdien neformālajā Eiropas Savienības satiksmes ministru sanāksmē Grācā. Taču, kad dalībvalstis pieņems gala lēmumu par atteikšanos no šīs pārejas, pagaidām ir grūti prognozēt.
