Maz jauniešu vēlas kļūt par skolotājiem; zināšanu trūkumu eksaktajās nozarēs izjūt arī augstskolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pedagogu trūkums Latvijas skolās nav jauna problēma. Publiskajā telpā izskanējis, ka šobrīd Latvijas skolās trūkst ap 1000 pedagogu. Nodarbinātības valsts aģentūrā 1. augustā bija reģistrētas 309 brīvas vakances pedagogiem, bet 1068 skolotāji bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Joprojām maz skolēnu izvēlas savu nākotni saistīt ar pedagoģiju, un skolotāju trūkuma radītos robus vidusskolēnu zināšanās nākas labot augstskolu pasniedzējiem. Īpaši to izjūt eksaktajās jeb STEM nozarēs, kur svarīgas ir jauniešu zināšanas dabas zinībās, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Kādu ietekmi tas atstās uz darba tirgu?

Maz jauniešu vēlas kļūt par skolotājiem; zināšanu trūkumu eksaktajās nozarēs izjūt arī augstskolās
00:00 / 05:11
Lejuplādēt

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese uzsvēra, ka tieši STEM nozares ir ļoti svarīgas Latvijas darba tirgum.

„Ja mēs raugāmies uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocībām, tās pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām.

Tātad mēs varam teikt, ka vislielākajā mērā mūsu tautsaimniecības attīstība ir atkarīga no labi izglītota, kvalificēta un arī pietiekamā skaitā esoša cilvēkkapitāla.

Un, ja mēs raugāmies nākotnē, tad izteiktākā darbaspēka nepietiekamība var veidoties pēc vidējas kvalifikācijas speciālistiem ar profesionālo izglītību. Arī, protams, darbaspēka novecošanās problēma augstākās kvalifikācijas profesijās visvairāk var skart tieši veselības, izglītības un inženierzinātņu jomu speciālistus. Savukārt, ja mēs skatāmies uz to skolēnu skaitu, kas 2021. gadā izvēlējās kārtot centralizēto fizikas eksāmenu un nokārtoja to ar vismaz 60% rezultātu, tādu jauniešu bija tikai 252. Līdz ar to mums kopā ir tāds liels darbs veicams, lai sekmētu interesi par STEM izglītību,” stāstīja Blese.

Kas var sekmēt jauniešu interesi par fiziku, ķīmiju, matemātiku? Protams, ka skolotāji. Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela pastāstīja, ka pēdējos gadus situācija nemainās – kļūt par skolotāju STEM nozarēs izvēlas maz jauniešu.

„Dabaszinātņu skolotājus esam uzņēmuši 13 tikai klātienē, neklātienē nevienu.

Datorikas skolotājus esam uzņēmuši septiņus. Matemātikas skolotāji klātienē uzņemti 17, bet Latvijā ir vajadzīgi vairāk par 100 matemātikas skolotājiem, tā ka tas problēmu drīzumā neatrisina nekādā veidā. Ko dara viņi iestājoties – viņi momentā sāk strādāt, jo ir milzīgs skolotāju vakuums. Bet tad, kad viņš nav sagatavots, tas nozīmē, ka viņš turpina strādāt tā, kā viņš ir redzējis, kā skolotāji strādā. Tad tur atkal varbūt viņam pašam gribas ātrāk mukt projām no visas sistēmas,” stāstīja Daniela.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors, profesors Uldis Sukovskis norādīja, ka skolotāju trūkums vidusskolās ietekmē jauniešu zināšanas, tāpēc RTU piedāvā studentiem bezmaksas kursā atkārtot vidusskolas matemātikas vielu. Bet sāksim ar labām ziņām – šogad RTU par 13% palielinājies jauniešu skaits pamatstudiju programmās un augusi arī jauniešu motivācija.

„Citus gadus, ja netika budžeta vietā, tad vienkārši vai nu nestudēja vispār, vai mēģināja atrast programmu, kur vēl ir kāda budžeta vieta, jo netika konkursā tur, kur gribēja. Tad šogad ir pat tā, ka jaunie studenti ir gatavi maksāt studiju maksu, bet studēt tieši tajās tehnoloģiju programmās, gan IT, gan elektronikā un citās STEM nozares programmās,” stāstīja Sukovskis.

RTU arī šogad turpinās sadarbību ar skolām talantu programmā, un jau noslēgti līgumi ar vairākām skolām, ka skolēni varēs mācībām izmantot RTU laboratorijas.

„Skolēni varēs nākt un mūsu RTU laboratorijās pildīt skolas fizikas laboratorijas darbus un vispār apgūt šos mācību priekšmetus vienu mācību dienu nedēļā. Nevis savā skolā, kur acīmredzot nav skolotāju vai nepietiek skolotāju. Mēs šādā veidā palīdzam. Un ir arī tāda talantu programma – mēs cenšamies atrast tos talantīgos un tiem tomēr īpašākas iespējas dot, lai nepazaudētu šos talantus,” skaidroja Sukovskis.

Lai risinātu skolotāju trūkumu skolās, Ministru kabinets pieņēma noteikumus, ka tie, kam ir izglītība fizikā, ķīmijā vai citās STEM nozarēs, var kļūt par skolotāju, apgūstot 72 stundu pedagoģijas kursu. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Daniela pastāstīja, ka šobrīd interese par šo apmācības veidu nav liela – dabas zinībās pieteikušies pieci, fizikā četri, bet ķīmijā viens students.

„Mēs it kā sakām, ka mēs risinām problēmu. Bet tam nozares profesionālim kāpēc būtu jāiet projām no nozares, kur viņš var nopelnīt trīsreiz vairāk? Pilnīgi noteikti ir cilvēki, kuriem ir sapnis kļūt par skolotāju, bet tas noteikti nebūs vairākums.

Tas vien, ka es zinu fiziku, nenozīmē, ka es to māku mācīt pusaudžiem.

Klasē ir dažādi bērni, tātad skolotājam ir jāsaprot, kā strādāt ar visiem. Viņam ir jāsaprot vērtēšanas principi, viņam jāiemācās sadarbība ar vecākiem, viņam jāiemācās, kā risināt konfliktus, kā pašam veidot mācību materiālus. Un tas ir milzu apjoms, un zināmā mērā es teiktu, ka visi tie lēmumi, kas tiek pieņemti, lai tagad mēs risinātu šo ugunsgrēku, ir mērķēti uz to, ka tā problēma nepaliks mazāka,” stāstīja Daniela.

Pēc Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus prognozēm, 2027. gadā Latvijā varētu trūkt jau 14 000 STEM nozarēs izglītotu darbinieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti