Panorāma

Katra valsts sākas ar ģimeni

Panorāma

Rīgas pieminekļi Bermonta sakāvei

Maksimas pārmaiņu plāns

„Maximā” pārmaiņu plāns pamazām īstenojas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

5000 jaunas formas, ērtāki krēsli kasieriem un beidzot saruna ar darbiniekiem, kurus līdz šim uzskatīja tikai par mazām skrūvītēm sava biznesa mašinērijā.  Tā īsumā varētu raksturot vadības solītās vērienīgās pārmaiņas, ko aptuveni astoņi tūkstoši uzņēmuma “Maxima” darbinieki ir pieredzējuši šajā gadā pēc Zolitūdes traģēdijas. Četru kolēģu nāve zem betona blokiem vismaz rosinājusi izmaiņas visos pārējos veikalos.

 

To, ka līdz traģēdijai „Maximā” darbinieku vajadzības nevienu īpaši neuztrauca, uzņēmuma pārstāvji atzīst. Kasieri sūdzējās, ka netiek pat uz tualeti. Citi darbinieki ziņoja, ka par Ziemassvētku dāvanām pēcāk atvelk no algas un spiež pirkt produktus, kam drīz beigsies derīguma termiņš. Vadība gada sākumā apbraukāja veikalus un uzklausīja darbinieku sūdzības. Pateikt, cik tieši vidēji nopelna darbinieks, uzņēmumā nevar. Tas esot atkarīgs no katra nostrādātajām virsstundām, darba dienu skaita, svētku dienām un apgādājamiem. Piemēram, Rīgā vidējais atalgojums trīs mēnešu periodā kasierim ir 518 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet zāles darbiniekam – 433 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Palielinājām stundas tarifu likmes veikalu darbiniekiem un ražošanas darbiniekiem, gan ņemot vērā individuālās pozīcijas, gan vidējo atalgojumu darba tirgū, bet kopumā šī plāna ieviešanai mums nepieciešami bija 5,4 miljoni eiro šogad,” klāsta uzņēmuma “Maxima” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Uzņēmumā stāsta, ka darba slodze beidzot ir samazināta. Darbinieki ātrāk tiek mājās Ziemassvētku vakarā un, piemēram, Jaungada rītā veikali darbu sāk par divām stundām vēlāk. 

Jānis Priede „Maximā” nostrādājis vienu mēnesi.  Viņš ir students un pusslodzi strādā tad, kad nav mācības. Uz rokas saņēma 135 eiro.

„Esmu students, varu gan mācīties, gan strādāt, mani tas apmierina, nav jādzīvo tikai no stipendijas, varu arī saviem hobijiem atlicināt,” saka Jānis.

Uzņēmums mēģina darba spēka trūkumu kompensēt, ievedot darbiniekus no lauku rajoniem un piedāvājot kopmītnes Rīgā. Reizi dienā darbiniekus ēdina.

„Šodien mums ir vistas zupa, otrā ēdienā ir plovs, dārzeņu salāti, ingvers, citrons medus pie tējas,” rāda veikala vadītāja Irēna Skutkēviča. „Es varu salīdzināt, ir cita attieksme no priekšniecības, mums ir pavāri katrā veikalā, tagad ir ok, formas, kad es strādāju, tad bija balts krekls un kaklasaite, kura traucēja, tagad drēbes nesvīst, elpo, un krēsli kasēs jauni! Es zinu, jo, kad trūkst kasieru, sēžos kasē pati.”

Darbs tirdzniecības nozarē ir grūts. Daudz preču, fiziski smagi tās visas izlikt plauktos, nomainīt cenas , ir dažādi pircēji, kas savas dusmas izgāž uz darbiniekiem. „Maximas” veikalos kadru mainība ir tāda pati kā vidēji nozarē – pieci procenti. Vasarās trūkst vairāk.

„Kad siltais laiks, dodas strādāt uz ārzemēm, mums ir prieks, ka rudenī atgriežas, kopumā visā uzņēmumā ir 400 vakances,” saka Beseris.  

Visvairāk vakanču ir tieši Rīgā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti