SIA “Maxima Latvija” ekspertus no vācu inženierijas uzņēmuma “Kofler energies” un konstrukciju ekspertīzes uzņēmuma “CRP Bauingenieure” piesaistīja īsi pēc Zolitūdes traģēdijas. Ekspertu galvenais secinājums – trauksmes signāls, kas atkārtoti skanēja ēkā neilgi pirms nogruvuma, un pats nogruvums nav saistīti. Ekspertīzes rezultāti parādījuši, ka trauksmes signālu iedarbinājusi nevis ugunsdrošības trešā un ceturtā līnija, kas atradās tieši zem lielveikala jumta, bet gan piektā un sestā, kas bija izbūvētas ēkas pagrabā.
Eksperti arī izvirzījuši divas hipotēzes, kāpēc īsti trauksmes signalizācija iedarbojās, kā ticamāko nosaucot versiju, ka kāds atvēris ugunsdzēšanas šļūtenes kasti, kas atradās pazemes autostāvvietā zem ēkas. “Varbūt, lai iegūtu ūdeni, varbūt bija kāds cits iemesls, varbūt vienkārši pajokoja, to mēs nezinām. Tad ieslēdzās signalizācija, ļoti skaļa, lai visi to dzirdētu, šis cilvēks no tā nobijās, uzreiz aizvēra skapi un aizgāja,” ekspertu versiju apraksta “Kofler Energies” pārstāvis, inženieris Kristians Katcingers.
Pēc “Maxima Latvija” teiktā, novērošanas kameru šajā autostāvvietā nav bijis.
Taujāts, vai var paļauties, ka ekspertīzes rezultāti nekādi nav “Maxima” ietekmēti, Katcingers saka: “Mēs ekspertīzi veicām, balstoties tikai uz savām zināšanām, mēs esam neatkarīgi inženieri un arhitekti.”
“Maxima” piesaistītie eksperti pētījuši arī ēkas sabrukšanas apstākļus un pievienojas jau izskanējušajai versijai par nepareizi izvēlētām skrūvēm.
“Aprēķinu kļūda. Ja kāds būtu pārbaudījis aprēķinus, viss būtu beidzies laimīgi,” saka “CRP Bauingenieure” pārstāvis, inženieris Nabils A.Fueds.
Eksperti Latvijas Televīzijai arī apstiprināja gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt liecību tiesā. “Maxima” šo ekspertīžu rezultātus ir iesniegusi jau vairākās Zolitūdes traģēdijas civillietās un grasās lūgt pievienot arī Zolitūdes traģēdijas krimināllietas materiāliem.
Kā skaidro lielveikala pārstāvis, uzņēmums pats piesaistījis ekspertus, jo valsts veikusi tikai būvekspertīzi, bet pastiprināta uzmanība tieši signalizācijas jautājumam nav pievērsta. “Mums nav pamata domāt, ka tai ekspertīzei apakšā ir jebkas cits nekā sausi fakti. Cik maksāja šī ekspertīze? - Attiecībā uz konkrētu summu atbilstoši līgumam tas ir komercnoslēpums, bet mēs varam apliecināt, ka tā bija stundas likme atbilstoši tirgus cenai,” saka “Maxima Latvija” preses pārstāvis Jānis Beseris.
Vairāku traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems ir pārliecināts – ekspertīzes rezultāti neietekmēs tiesas procesu iznākumu. Kā piemēru viņš min vienu no civillietām, kur pirmajā instancē tiesa pieņēmusi “Maxima” nelabvēlīgu spriedumu: “Rīgas apgabaltiesā lietā, kur no “Maxima” tika piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 75 000 apmērā, bija šis slēdziens. Par ekspertu es gribētu viņu saukt ļoti nosacīti, ņemot vērā, ka “Maxima” pati viņu ir apmaksājusi.
Un vēl viena lieta – signalizācijas atslēgšana un cilvēku neevakuēšana ir noziegums, un tas jau ir tas pārmetums, par ko ir tiesvedība. Neviens jau nestrīdas par jautājumu, ka signalizācija nebrīdina par to, ka sabruks ēka. Par to jau nav strīds.”
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas prokurors un tiesnesis Latvijas Televīzijai atteicās komentēt, vai ekspertīzes rezultāti varētu ietekmēt procesa gaitu un iznākumu. Tomēr, ja “Maxima” lūgs pievienot šo pētījumu lietas materiāliem, pieteikums tiks izskatīts. Nākamā tiesas sēde gaidāma augusta beigās.
Vēstīts, ka tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.
Kopējais kriminālprocesā pieteikto kompensāciju apmērs pārsniedz 5,5 miljonus eiro. Turklāt arī uzņēmums "Maxima Latvija" atzīts par vienu no cietušajiem.
