Līdz rudenim, iespējams, augustā vai septembrī jautājums par „Lattelecom” un LMT sadarbību varētu tikt skatīts valdībā, sacīja Matīss. Taču viņš vēl pirms tam mudina abus uzņēmumus veidot sinerģiju un kopīgi piedāvāt pakalpojumus.
Pašlaik gan vēl strādā darba grupa, lai sagatavotu modeli, kā attīstās abu uzņēmumu sadarbība. „Es esmu par to, lai pakalpojumu līmenī šī sinerģija notiktu – kopīga sadarbība, piedāvājot četrus pakalpojumus, kas cilvēkiem ir visvairāk vajadzīgi, turklāt ne tikai Rīgā, bet visā Latvijas teritorijā. Tad, skatoties tālāk, vai organizatoriskā satuvināšanās neprasa no valsts kontroles zaudēšanu,” norādīja Matīss.
Savukārt, ja abu uzņēmumu apvienošana nozīmētu valsts kontroles zaudēšanu, tad būtu jānodala infrastruktūra.
„Lai mēs neatdodam kontroli pār valsts kritisko infrastruktūru,” sacīja ministrs.
Pašlaik valstij uzņēmumā „Lattelecom” ir 51% akciju, bet LMT lielākais akcionārs ir „Telia Sonera”. Ministrs apšauba, ka „Telia Sonera” piekritīs palikt mazākumā, mehāniski apvienojot uzņēmumus. Valsts mērķis nav palikt lielākajam akcionāram, taču būtiska ir kontrole pār infrastruktūru, uzsvēra Matīss.
Tikmēr žurnālists Juris Kaža piebilda, ka infrastruktūra ir ļoti dažāda, piemēram, Rīgā tā ir ļoti laba, savukārt ārpus Rīgas un lauku rajonos – nepilnīga. Iespējams, tādēļ būtu nepieciešams pārskatīt universālā pakalpojuma jēdzienu.
Problēmas infrastruktūrā saskata arī finanšu konsultāciju uzņēmuma „Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš, sakot, ka valsts to nav ļoti pārdomāti attīstījusi: „Mēs esam Eiropas Savienībā – pamostamies! Latvijas tirgus ir cieši saistīts ar kopējo Eiropas tirgu. Vienā brīdī varbūt nebūs, ko pārpirkt – šos divus nomocītos uzņēmumus.”
Viņa ieskatā ir jānodala infrastruktūra un tā jāattīsta, īpaši gadījumā, ja Latvijas tirgū ienāk lielie telekomunikācijas uzņēmumi.
Par LMT un "Lattelecom" valsts daļu pārdošanu valstī tiek diskutēts jau ilgi, taču vairākām valdībām vienoties tā arī nav izdevies. Iepriekšējās valdības triju ministru darba grupa bija izpētījusi iespējamos risinājumus, kā rīkoties ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām, un atzinusi, ka abu kompāniju kapitāldaļu privatizācija īstermiņā nav nepieciešama, taču ir jāstiprina uzņēmumu sinerģija.
Savukārt šogad martā valdība nolēma atjaunot darba grupu par LMT un "Lattelecom" pārvaldību. Tajā darbosies ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, satiksmes un finanšu ministrs.
LMT ir vecākais Latvijā strādājošais mobilo sakaru operators. Pašlaik operatora īpašnieki ir "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (23%), Latvijas elektronisko sakaru sniedzējs " Lattelecom" (23%), Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā (5%), kā arī skandināvu "TeliaSonera" (49%).
Savukārt "Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" patlaban pastarpināti pieder 49% "Lattelecom" daļu, bet Latvijas valstij – 51%.
