Viņš arī sacīja, ka demisija situācijā, kad nozarē vēl daudz kas sakārtojams, būtu gļēvulīgs solis. Premjeres parakstītu rīkojumu par demisiju ministrs vēl neesot saņēmis, bet vienlaikus Matīss esot gatavs lūgt Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu un turpināt strādāt parlamentā, lai tur jau kā deputāts aizstāvētu savu vēlētāju intereses.
Satiksmes ministrs norādīja, ka otrdien, 3.novembrī, „airBaltic” pagaidu investoru apstiprināja valdība, tādēļ tālāka atbildība jāuzņemas arī valdībai un premjerministrei.
"Mēs zinām, kādā stāvoklī „AirBaltic” bija tad, kad 2011.gadā valdība lēma viņu pārņemt. Mēs zinām, ar kādiem mīnusiem šī kompānija strādāja. Attiecībā pret šodienas premjerministres pieņemto lēmumu, jā, man bija saruna kādas aptuveni 30 sekundes ar viņu, pirms tikšanās ar vēstniekiem, kafijas pauzes laikā. Viņa bija neapmierināta ar to, ka nav citu investoru un ir tikai viens investors," klāstīja Matīss.
Viņš norādīja, ka nekad nav "turējies pie krēsla un arī tagad neturos, bet tādos grūtos brīžos, kad kādreiz ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, un ne vienmēr viņi visiem ir patīkami vai visiem ir apmierinoši, demisija būtu gļēvs veids, kā no situācijas iziet".
"Es jau esmu uzrakstījis iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, es atgriezīšos Saeimā, turpināšu realizēt tās prioritātes, kuras esmu definējis saviem vēlētājiem. Tie paliks tie paši jautājumi, ceļu jautājumi un tranzīta jautājumi, cik ļoti no Saeimas puses tos ir iespējas ietekmēt," teica Matīss.
Arī Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzina, ka šis premjeres lēmums "zaļzemniekus" pārsteidzis, jo iepriekšējā dienā nekas par to neliecināja. "Es nevaru atcerēties nevienu gadījumu, kad premjers prasa sava partijas biedra demisiju," atzina Brigmanis.
Premjeres pārstāve Aiva Rozenberga norādīja, ka pēc Matīsa satiksmes ministra pienākumus būs jāpilda finanšu ministram Jānim Reiram ("Vienotība"). Viņš šā amata pienākumus pildīs no 7.novembra, kas ir sestdiena. Līdz ar to Reirs satiksmes ministra amata pienākumus līdz piemērota amata kandidāta atrašanai pildīs no nākamās nedēļas.
Līdzīgi kā premjere, arī Valsts prezidents Raimonds Vējojis kritiski novērtējis Satiksmes ministrijas īstenoto pārraudzību pār “airBaltic” un norāda uz būtiskiem priekšnoteikumiem investoru meklējumos.
“Latvijai ir svarīgi, lai būtu stipra nacionālā aviokompānija “airBaltic”, un tāpēc ir no valdības puses jāveic visi pasākumi, lai mēs nacionālo kompāniju tādu padarītu,” uzsvēra prezidents.
“Manuprāt, izvērtējot iespējamo investoru, ir jāvērtē daudz plašāks investoru loks,” sacīja prezidents, norādot, ka, viņaprāt, “nav pietiekamā apmērā veikta “airBaltic” uzraudzība no ministrijas, kā kapitāldaļu turētāja”.
Jau vēstīts, ka Straujuma nolēmusi pieprasīt satiksmes ministra Matīsa demisiju, par ko mutiski ministru jau šorīt ir informējusi.
Iemesls demisijas pieprasīšanai ir “ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas”, informēja premjeres pārstāve Rozenberga.
"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," uzskata Straujuma.
Matīss iepriekš bija paudis, ka "Prudentia" atrastais investors nav uzticams, jovar radīt draudus nacionālajai drošībai. Savukārt pēcāk viņš to atzina par gana labu.
Straujuma uzskata, ka ministrs savlaicīgi neiepazīstināja valdību ar nepieciešamo rīcību “airBaltic” attīstībai, premjere arī uzskata, ka bija trūkumi uzraudzībā pār kompānijas stratēģisko virzību un rezultātā, iespējams, nav izmantotas visas potenciālās attīstības iespējas, kas būtu visveiksmīgākās valsts interesēs, Latvijas Radio atzina Rozenberga.
