Ingrīdas Rītiņas dēls – Ervīns Stanke - pagājušā gada 20. aprīlī nonāca Stradiņa slimnīcā. 42 gadus veco vīrieti medicīnas iestādē nogādāja neatliekamā medicīniskā palīdzība, viņu atveda no ielas, ar augstu temperatūru. Viņam diagnosticēja pneimoniju, viņš bija ļoti novājināts.
“Medmāsas teica, ka viņš pie samaņas esot bijis ļoti īsu laiku, pie viņa bija personu apliecinoši dokumenti. Viņš nebija bezpajumtnieks vai cilvēks ar nezināmu uzvārdu,” raidījumam stāstīja Ingrīda Rītiņa.
Ingrīda, zinot, ka dēlam ir problēmas privātajā dzīvē, nospriedusi – ja jau neceļ telefona klausuli, tad jau nolēmis pabūt viens, sakārtot domas. Māte pat nevarēja iedomāties, ka dēls slimnīcā cīnās par savu dzīvību.
Stradiņos Ervīns Stanke mira 3. maijā. Māte sēru vēsti nesaņēma, taču juta – ir notikusi nelaime, dēls nav zvanījis pārāk ilgi.
Ģimene 24. maijā, tātad 21 dienu pēc tam, kad Ervīna mirstīgās atliekas jau atradās morgā, uzrakstīja iesniegumu policijā, lūdzot palīdzību bez vēsts pazudušas personas meklēšanā. Policija informēja, ka starp mirušajiem Ervīna Stankes nav.
Māte ticēja policijai un gaidīja, kad dēls piezvanīs, un tikai 19. jūnijā, tātad - 47 dienas pēc Ervīna nāves, viņa saņēma ziņu – dēls tomēr miris.
“Policija to uzzināja no apbedīšanas biroja, tāpēc ka bija iestājies brīdis, kad vajadzēja kremēt, kad mirstīgo atlieku procesu vajag pabeigt,” stāstīja Ingrīda.
Valsts policija “4. studijai” apliecināja, ka iesniegums no Ervīna Stankes tuviniekiem ir saņemts.
“Telefoniski sazinoties ar ārstniecības iestādēm, informācija par vīrieti netika saņemta, jo, iespējams, vīrietis tobrīd atradies kādā no privātajiem morgiem. 28. maijā tika ierosināta meklēšanas lieta.
29. maijā veiktas izdrukas no Personu datu pārlūka, kur redzams, ka bezvēsts pazudušais vīrietis skaitās kā dzīva persona,
bet 2018. gada 19. jūnijā, veicot papildus izdrukas no Personu datu pārlūka, bija redzams, ka bezvēsts pazudušais vīrietis skaitās miris kopš 2018. gada 3. maija,” skaidroja policijā.
P.Stradiņa slimnīcas juriste Ingūna Rušeniece stāstīja, ka “Pacientu tiesību likums neparedz sniegt informāciju par pacientu, jebkādu bez viņa piekrišanas”.
“Iestājoties slimnīcā, pacients norāda personas, ar kurām sazināties ārstniecības procesā. Protams, Pacientu tiesību likums paredz pacienta tiesības saņemt ģimenes atbalstu. Ja pacientam nav tādas vēlēšanās, slimnīcai nav pienākuma meklēt radiniekus,” skaidroja juriste.
Slimnīcā skaidroja, ka, pasliktinoties pacienta veselības stāvoklim, tuviniekus meklē. To dara slimnīcas Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests.
“Šajā gadījumā viņš neizrādīja nekādu vēlēšanos, līdz ar to ārstam nav nekāda pienākuma tagad pieaugušam cilvēkam meklēt māti un tēvu un stāstīt, ka viņš ir ārstniecības iestādē. Nebija tādu pazīmju, ka tas būtu jādara, jo viņš visu laiku bija komunicējams, adekvāts,” stāstīja juriste.
Kad cilvēks slimnīcā mirst, par nāvi tuviniekus pēc iespējas īsākā laikā informē ārstējošais ārsts vai dežūrārsts. Bet šajā gadījumā tas nav noticis.
“Šajā gadījumā iznāca tā, ka te ir cilvēciskais faktors nostrādājis. Tādā veidā, ka pacienta pēdējā informācija bija, ka viņam nav kontakta ar piederīgajiem un viņš dzīvo patversmē, un ārsts ir uzrakstījis pataloģiskajai izmeklēšanai – nav piederīgo. Pēc pacienta vārdiem - man neviena nav, es dzīvoju patversmē,” skaidroja juriste.
Un pēc šī ieraksta slimnīca to pieļāva kā faktu.
“Es pat nezinu, vai policija ir zvanījusi uz slimnīcu vai nav, ja policija būtu tiešām zvanījusi uz slimnīcu, tad mums ārstu birojā ir informācija par visiem pacientiem, noteikti tāda informācija policijā būtu sniegta,” norādīja Rušeniece.
Slimnīcas juriste “4. studijai” stāstīja, ka par notikušo tiks ierosināta disciplinārlieta.
Māte dēlu atrada vien dienu pirms Ervīna mirstīgo atlieku kremēšanas. Viņu apbedītu Jaunciema kapos kā cilvēku bez piederīgajiem, kur viņš atdusētos kopā ar simtiem cilvēku, kurus diemžēl piederīgie vēl meklē, uzskata par dzīviem vai nemaz nezina, ka viņi jau ir viņsaulē.
