Sadaļas Sadaļas

Maskas, dziemas un rotaļas - ar Mārtiņiem ieskandina budēļos iešanu

 

Lāči, lapsas, gaiļi, čigānietes un raganas – tik raibs Mārtiņbērnu pulks svētdien sanāca Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur ar dziesmām un rotaļām tradicionāli tika ieskandināta Mārtiņdiena – laiks starp rudens un ziemas saulgriežiem, kad lauka darbi apdarīti un priekšā garā ziema. Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem.

"Visiem, visiem tiek pasludināts, kuri atnāk. Kā zināms, Mārtiņš visus svētkus sāk svinēt jau iepriekšējā vakarā. Tāpēc mēs neko neesam iesākuši par ātru, bet bieži - tieši laikā!" - folkloras kopu „Grodi” Andra Kapusta vadībā Mārtiņos ne pazīt – pinkainām maskām un maišeļiem uz galvas muzikanti sagaida Mārtiņbērnus, kas saulainajā svētdienā kuplā skaitā sanākuši Brīvdabas muzejā un dziedot iet no sētas uz sētu.

Mārtiņos atzīmē ne vien lauka darbu beigas un ziemas sākumu, bet vērš domas arī uz labāku nākamo gadu, stāsta folklorists Andris Kapusts. "Mārtiņi ir tāpēc, lai mēs nākamajā gadā labāk dzīvotu, lai mums būtu vairāk labības, lai mums būtu vairāk naudas, lai mums būtu labāka veselība, lai mums darbi veiktos un visādā ziņā. Un kas ir pats svarīgākais - lai mums vairāk bērnu būtu," saka Kapusts.

Neatņemama Mārtiņdienas sastāvdaļa ir maskas. Tās – senčus godinot. "Šajos svētkos mums līdzi nāk arī senči. Un maska savā būtībā ir aizgājušais sencis - viņš šeit ierodas ar savu seju kā es, piemēram, kā spalvainais Mārtiņš, kādi te ir, vai kā vecīši. Pēc tam viņš var  nākt kā kaza, nāve, lācis - visādi. Dažādas izpausmes, bet pamatā tie ir mūsu senči. Viņi arī piedalās un palīdz dzimtai, lai būtu auglība, lai būtu labība," klāsta Kapusts.

Bez maskas šodien muzejā nepaliek neviens – tās var paņemt jau gatavas vai darināt no dabas materiāliem pats folkloras pazinējas Margitas Porietes vadībā.

"Interese ir liela - gan tēti, gan mammas gatavo. Vienam bērniņam bija interesanta maska - viņš vēlējās būt bullītis. Bija jāgatavo maska no maisa,"  saka Poriete.

Raibu raibās maskas sev sarūpējuši gan lieli, gan mazi.

„Es esmu ozolu rūķis ar ozollapu bārdu un koši oranžu cepuri ar bumbuli!” smejas kāda apmeklētāja, kura savu masku sameistarojusi turpat blakus, mežā.

„Gailis! Vilks! Čigāniete!” savas maskas cits caur citu nosauc bērni. Kāpēc Mārtiņdienā jāpārģērbjas? „Lai būtu svētki, ēstu gaiļus un visu ko!” tā saka vēl kāds cits bērns.

Mazos Mārtiņbērnus, protams, visvairāk ielīksmo rotaļas, ko nepagurstoši vada folkloras kopa „Krulla”.
Svinētāju vidū netrūkst arī ārzemnieku, kas aizrautīgi iemūžina maskošanos un labprāt piedalās rotaļās. Viņu vidū arī Markuss no Somijas ar ģimeni. „Man ļoti patīk šī tradīcija! Lielisks veids, kā tikt vaļā no visiem ļaunajiem gariem. Zinu, ka Igaunijā ir kas līdzīgs, bet Somijā mums šādu svētku īsti nav. Pats esmu saģērbies kā vīrs no tāliem ziemeļiem. Man pat īpaši nav jāpietēlo!” smejas Markuss.

Maskošanās un dažādas atrakcijas Brīvdabas muzejā turpināsies līdz pat ziemas beigām, Meteņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt