Salīdzinot ar vairākām Eiropas Savienības valstīm, kur šobrīd ir plaši masalu uzliesmojumi, Latvijā vakcinācijas aptveri epidemiologi sauc par salīdzinoši augstu.
Ne vienmēr var skaidri pateikt, kā un kur tieši cilvēks inficējies ar masalām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra veiktā izmeklēšana aktuālajos 14 masalu gadījumos – no pērnā gada Ziemassvētku laika līdz šim brīdim. Masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, norādīja epidemioloģe Ieva Kantsone.
„Principā viens cilvēks var inficēt vismaz 18 citus neimūnus cilvēkus. Tomēr masveida masalu izplatīšanās mūsu valstī netiek novērota. Vairāk saistīta ar ģimenes locekļiem, un mums ir pietiekami liela vakcinācijas aptvere, tā neļauj izplatīties infekcijai valstī,” sacīja Kantsone.
Iepriekšējais masalu uzliesmojums Latvijā bija 2014.gadā, kad saslima 36 cilvēki, to vidū arī vairāki mediķi.
Pēc tam iestājās klusums – Latvija un Malta bija vienīgās Eiropas valstis bez reģistrētiem gadījumiem.
Taču pērnā gada nogalē laboratoriski apstiprināti pieci gadījumi, vēl vairāk šogad janvārī – deviņi. Sākumā inficēšanās bija saistīta ar ārvalstīm. Pirmie divi saslimušie bija lidostas darbinieki, nākamie – pēc ceļojuma Taizemē saslima divi vienas ģimenes bērni, trīs un sešus gadus veci, stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve. „Neviens no viņiem nebija vakcinēts,” sacīja Kantsone.
Vēl viens saslimušais, vien četrus mēnešus vecs mazulis, nebija vecuma dēļ vakcinēts, jo viņam vēl nebija pienākusi kārta vakcinēties - pirmā vakcinācija ir 12 - 15 mēnešu vecumā.
Slimību profilakses un kontroles centrs secinājis, ka tālāka inficēšanās notikusi jau savstarpējos kontaktos Latvijā. Piemēram, kā saslimuši citi pieci vienas ģimenes locekļi, nav zināms, vēl ir arī vairāki atsevišķi gadījumi.
Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse norādīja – 14 gadījumi patiesībā ir daudz, jo masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība.
Tā izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.
„Masalu gadījumā inkubācijas periods, kad vīruss iekļūst cilvēka organismā, līdz brīdim, kad parādās paaugstināta temperatūra, klepus, galvassāpes, var parādīties konjunktivīta aina – var paiet no 12 līdz pat 21 dienai, līdz ar to cilvēks, kurš inficējies un nezina, ka ir inficējies, īsi pirms simptomu parādīšanās brīdim var inficēt apkārtējos cilvēkus,” skaidroja Ķūse.
Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39–41 grādu un parādās sarkani izsitumi. Var būt komplikācijas – pneimonija, vidusauss iekaisums vai encefalīts. Ja tās ir, var būt pat letāli gadījumi, taču šis masalu uzliesmojums izticis bez komplikācijām pacientiem.
Pēc izslimošanas ar masalām vairs nevar saslimt, aizsardzība izveidojas visam mūžam.
Pēdējā gada laikā visvairāk masalu gadījumu Eiropā bijis Rumānijā – gandrīz 6000, Itālijā – gandrīz 5000 un Vācijā – ap 1000, norādīja epidemioloģe Ieva Kantsone.
“Tas ir lielākoties tāpēc, ka vakcinācijas aptvere nav pietiekama. Ja mērķa līmenis ir 95%, tad valstīs, kur ir augsta izplatība, vakcinācijas aptvere ir 84,88%, kas ir krietni zemāka, nekā vajadzētu,” sacīja Kantsone.
Epidemiologi par vienīgo efektīvo aizsardzību pret masalām sauc bērnu vakcināciju. Latvijā ir salīdzinoši augsta vakcinācijas aptvere – pirmajai potei 96%, otrajai – 89%. Taču, kādēļ ar tik labiem rādītājiem pieaugušie vispār saslimst, speciālisti teic: efektivitāte kā jebkuram medikamentam nav simtprocentīga – 93%, ja ievadīta viena deva, 97% – ja divas. Tikai katrs trešais ar masalām saslimušais bija vakcinēts, daļa nebija, daļa to neatcerējās.
