Jau vēstīts, ka Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē. Līdz šim jau notikušas vairākas diskusijas ar uzņēmējiem. Rūpes par komersantiem dzirdamas arī Mārupes mēra «zemsavieša» Mārtiņa Bojāra teiktajā.
"Mums jau uzņēmēji iegādājušies zemi un sākuši attīstīt," saka Bojārs. "Viņiem vai nu attīstība jāpārtrauc, vai jāpārceļ citā vietā, bet viņiem neviens nekompensēs, jo viņi nav tieši tajā [dzelzceļa] trases joslā. Līdz ar to arī kompensācijas mehānisms nav skaidrs."
Bojārs jau sanāksmes sākumā paziņoja, ka apspriede jāpārtrauc, jo diskutē par jaunu dzelzceļa plānu, nevis vienu no astoņiem, par ko savulaik runāts. Viņa partijas biedrs domes Attīstības komitejas vadītājs Pēteris Pikše publikas atzinību izpelnījās ar vēl radikālāku frāzi.
"Vajadzīgi profesionāļi speciālisti un nopietns izpētes darbs. Pamatoti apšaubu Satiksmes ministrijas kompetenci vadīt šo projektu un "RB Latvija" kompetenci kvalitatīvi to realizēt," uzsvēra Pikše.
Pašlaik gan nav skaidrs ne tikai kompensēšanas mehānisms, bet arī precīza sliežu ceļa atrašanās vieta. Projekta attīstītāji skaidro, ka no visiem variantiem izvēlēts tāds, kas nodarīs vismazāko skādi. Divu kilometru rādiusā ap dzelzceļu būs 90 māju, nenojauks nevienu, bet trīssimt metru aizsargjoslā ir trīs ēkas. Viena no tām pieder Inesei. Uz jautājumu, no kā visvairāk bail, Inese atbild, ka tas ir troksnis. Turklāt trūkstot informācija par to, kas un kā būs.
Tikmēr pilnsabiedrības «RB Latvija» plānošanas eksperts Neils Balgalis iedzīvotāju bažas kliedē. Pirmkārt tiek uzsvērts, ka tā būs Eiropas līmeņa vilcienu satiksme, kāda ir lielākajā daļā Eiropas galvaspilsētu – bez ierastajiem vilcienu trokšņiem un vibrācijām, ar divu līmeņu satiksmi krustojumos, lai autotransportam nav jāapstājas. Valsts izšķīrusies attīstīt lidostu «Rīga», nevis Rīgas ostu. Tāpēc lidostai 2032. gadā jāspēj teju trīskāršot apkalpoto pasažieru skaits līdz 13 miljoniem gadā. Tāpat plānots būtiski audzēt kravu pārvadājumus, turpina Neils Balgalis.
"Jāsaprot, ka Vētrasciems ir teritorija, kas vēl pašlaik veidojas. Vienīgā iespēja, kā savienot Rīgas starptautisko lidostu ar automaģistrāli A5, šo iespējamo dzelzceļa koridoru - mums ir jāatrod vislabākais šīs trases novietojums Mārupē," - tā Balgalis.
Projekta ieviesēji uzsver, ka pašlaik notiekošās sabiedriskās apspriedes ir tikai pats lielā projekta sākums. Nākamā apspriede ar jau konkrētākām niansēm plānota rudenī, līdz tam turpinot diskusijas. Tomēr jau pašlaik zināms, ka «Rail Baltica» būvniecība Latvijā sākotnēji plānoto 1,3 miljardu eiro vietā izmaksās ne mazāk par teju diviem miljardiem eiro.
