Pirms vairāk nekā simt gadiem Zentenes pagasta ''Bisniekos'' rudens saulgriežus sagaidīja rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis. Trešdien maģisko brīdi, kad abas zemes puslodes saņem vienādu saules un siltuma daudzumu, Pastariņa muzejā sagaidīt ieradušies Mārupes vidusskolas ceturtklasnieki.
„Citam rudens atnāk jau septembrī, bet citam varbūt tikai tad, kad jau ziema tuvojas. (..) Man šķiet, ka ir pienācis rudens,” saka Mārupes vidusskolas 4.klases skolniece Elīza Zaļmeža.
Pulksten 11.21 minūtē, kad iestājas astronomiskais rudens, tiek vīts maģiskais vainags, kurā katrs ieliek pa vārpiņai.
Rudens ir bagātākais gadalaiks, tāpēc šajos saulgriežos tika klāts bagātīgs galds, un arī mazie mārupieši centās gan sarūpēt miltus svaigai maizītei, gan novākt ābolus, neaizmirstot meklēt Jumīti. „Vai nu tās bija divas vārpiņas [kā Jumītis], vai nu tagad mēs vairāk varam atrast divas sēnītes, vai divus ābolus kopā. Saimniece bēga ar visu Jumīti un, kas noķer, tam veiksme visu gadu smaida,” norāda Pastariņa muzeja vadītāja Sanita Ratniece.
Neiztika arī bez dažādiem ticējumiem. Meitenes laimi zīlēja, meklējot skaistāko kukaini ābeļdārzā, bet visi kopā - skaitot graudus.
„Ja tu saskaiti graudus un tev sanāk pāra skaitlis, tad būs laimīga vasara. (..) Man sanāca 36,” priecājas Ričards, paredzot, ka viņam būs laimīga vasara.
Rudens ekvinokcija jeb laiks, kad saules centrs šķērso debess ekvatoru, tika svētīta trīs dienas.