"Reģionālā reforma ir tā kā palaists balodis – vai tas kaut kur lidināsies, vai nokritīs, nezinu,” sprieda Bojārs.
Viņš norādīja, ka priekšlikums ir jauns, par kuru Latvijas Pašvaldību savienībā bijusi tikai viena sanāksme, kur piedalījies arī VARAM pārstāvis.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pagaidām neviens nespēj paskaidrot novadu reformas nepieciešamību, tās mērķus, ieguvumus un zaudējumus, jo „nav izvērtēta iepriekšējā reforma”.
Jaunais novadu reformas piedāvājums paredz Mārupes novadam vienoties ar Babītes novadu. „Kāpēc? Abas [pašvaldības] ir pašpietiekamas. Ko tas dos? Mēs neko nesaprotam,” atzina Bojārs, piebilstot, ka nav skaidrs, kāpēc būtu jāapvienojas Salaspils novadam ar Stopiņu novadu.
"Svarīgākais - ko no šīs reformas iegūs iedzīvotāji. Naudas vairāk būs? Neticu. Kaut kādi pakalpojumi vairāk būs? Neticu. Tas nav pamatots,” atzina Bojārs.
Viņš norādīja, ka pašvaldības cer lielāku skaidrību gūt 23.oktobrī Priekuļos paredzētajās Novadu dienās, kur piedalīsies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādājusi un piedāvā vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus. Ministrija reformu iecerējusi ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021.gadā.
Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā novadu reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
