Dome atbalstīja pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas "Rīga" plānošanas dokumentos iestrādāto pamattrases savienojumu ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses.
Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto “Rail Baltica” pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu.
Piedāvājums noraidīts, jo tas neatbilst Mārupes novada attīstības plānošanas dokumentiem.
Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti.
Domes lēmumā norādīts, ka tehniski un ekonomiski pamatotu alternatīvu izvirzīšanas gadījumā nepieciešams organizēt atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
Domes 2015.gada 12.marta lēmums tiks nosūtīts Vides pārraudzības valsts birojam.
Jau vēstīts, ka Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē.
Nākamais sabiedrisko apspriežu cikls plānots rudenī. Tad arī būs zināms ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt nākamgad jau detalizēti tiks uzmērīta izvēlētā trase un gatavoti lokālplānojumi, lai gada beigās izsludinātu iepirkumu projektēšanai. To jau darīs Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail».
Pilnsabiedrībai «RB Latvija» ar darbiem līdz nākamā gada beigām jāiekļaujas nepilnu četru miljonu eiro tāmē. Latvijas Radio jau vēstīja, ka viss projekts Latvijā sākotnēji plānoto 1,3 miljardu eiro vietā izmaksās ne mazāk kā gandrīz divus miljardus.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
