Šics esot zaudējis darba devēja uzticību, jo dienesta pārbaudē un iekšējā audita laikā „konstatēti nozīmīgi pārkāpumi” Šica darbā. Dienests uzsver, ka tie „būtiski ietekmē visa NMP dienesta gatavību un rīcību ārkārtas situācijās”.
Šics nepilnīgi veicis pienākumus saistībā ar slepenības režīma nodrošināšanu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju. Tāpat citai institūcijai sniegta nepatiesa informācija, divu gadu laikā vairākkārt pārcelti termiņi, nespējot izstrādāt plānotās procedūras un algoritmus NMP dienesta rīcībai ārkārtas situācijās.
Noslēdzot NMP dienesta iekšējo pārbaudi par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušo pacientu un neatpazītu bojāgājušo datu nodošanu trešajām pusēm, dienesta komisija konstatējusi, ka Šics no sava darba e-pasta 22.novembrī vairākkārt trešajām pusēm nosūtījis operatīvo informāciju par traģēdijā izdzīvojušajiem pacientiem un vēl neapstiprinātiem bojāgājušajiem.
Trešo personu rokās nonākuši pacientu vārdi, uzvārdi, personas kodi, vēstis par viņu diagnozēm un hospitalizācijas vietām. Šī ir ar likumu aizsargāta informācija, norāda dienests.
Turklāt Šics medijiem sākotnēji noliedzis, ka būtu devis datus trešajām pusēm, kuru darbs nav saistīts ar valsts vai pašvaldību institūciju pienākumiem.
Ziņots, ka nākamajās dienās pēc Zolitūdes traģēdijas nekropole.lv parādījās Zolitūdes traģēdijas cietušo vārdi. Šics savu vainu noliedz, sakot, ka no viņa jau sen dienestā vēlas atbrīvoties. Turklāt, viņš uzsver, ka cilvēki vēlējās pēc iespējas ātrāk saprast, vai cietušo vidū nebija arī kāds viņiem pazīstams cilvēks.
Zolitūdes traģēdija 21.novembrī izdzēsa 54 cilvēku dzīvības.
