MĀRTIŅŠ BONDARS

Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars savulaik bija profesionāls basketbolists. Domājams, tieši pateicoties basketbolam, Bondars spēra savus pirmos soļus politikas gaiteņos, 1998. gadā kļūstot par cita bijušā basketbolista – tā brīža premjerministra Viļa Krištopana biroja vadītāju.

Ilgais ceļš politikā

Krištopana valdība gan noturējās tikai astoņus mēnešos, taču premjera biroja vadītāja darbā gūtā pieredze sekmēja Bondara turpmāko karjeru – 1999. gada jūlijā viņš kļuva par nupat Valsts prezidenta amatā ievēlētās Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju.

Aizvadījis vien pusotru gadu Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatā Bondars pirmo reizi izmēģināja savas spējas kļūt par vēlētu politiķi, startējot Rīgas domes vēlēšanās no tā brīža Rīgas mēra Andra Ārgaļa pārstāvētās „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Tiesa gan, sarakstā viņam bija atvēlēta visai pieticīga vieta, par domnieku Bondars tā arī nekļuva, bet pēc neilga laika atsāka darbu Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja amatā, kur strādāja līdz 2006. gada vasarai. 2007. gadā, pēc Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdības demisijas Bondars tika minēts kā iespējams pretendents uz Ministru prezidenta amatu.

Taču pēc sarunas ar toreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru viņš pats apgalvoja, ka sarunā apspriesta tikai politiskā situācija Latvijā un piedāvājums uzņemties valdības vadītāja lomu viņam nav izteikts.

Vadīt banku ir darbs ar cilvēkiem

Aptuveni gadu pirms Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām Bondars atstāja darbu Valsts prezidenta kancelejā un kļuva par 2011. gada nogalē bankrotējušās „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētāju.

Vladimira Antonova kontrolē esošo „Latvijas Krājbanku” Bondars vadīja līdz 2009. gada augustam. Arī pēc aiziešanas no „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētāja amata, Bondars ieņēma amatus Antonova kontrolē esošos uzņēmumos, proti, viņš darbojās „Latvijas Krājbankas” padomē un Nīderlandes jurisdikcijā esošā luksusa automašīnu ražotāja „Spyker Cars” padomē. Tieši izmantojot „Spyker Cars”, Antonovs mēģināja iegūt kontroli Zviedrijas automašīnu ražošanas kompānijā „Saab”.

Tomēr politika interesē vairāk

2013.gada SEB bankas, sabiedrisko attiecību aģentūras PR Stils intelektuālo  diskusiju ciklā “Prāta kutināšana” Bondars atzina, ka viņu interesē politika. Viņš arī uzsvēra, ka par dalību politika viņam ir galvenais jautājums – “Kāpēc?”. Ejot politikā, svarīgi zināt, kāpēc nepieciešama vara, pretējā gadījumā tiek ievēlēti nezināmi cilvēki, kas novedot pie zināmā sekām, toreiz klāstīja Bondars.

Nākamais Bondara mēģinājums atgriezties „lielajā politikā” datējams ar 2013. gada sākumu, kad publiskajā telpā nonāca ziņas par to, ka Bondars varētu pievienoties eksprezidenta Valda Zatlera izveidotajai Reformu partijai un kļūt par tās kandidātu Rīgas domes priekšsēdētāja amatam.

Sarunas par pievienošanos Reformu partijai gan nonāca strupceļā, jo pret ieceri piešķirt Bondaram valdes padomnieka lomu iebilda daļa no Reformu partijas valdes.

Vēlāk Bondars apgalvoja, ka pirms 2013. pašvaldību vēlēšanas piedāvājumus kandidēt viņam izteikuši trīs politiskie spēki. Izvēli par labu vienam konkrētam politiskajam spēkam Bondars izdarīja pēc nepilna gada, kļūstot par Saeimā tobrīd nepārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības „lokomotīvi” Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šī partija gan neguva panākumus – par to nobalsoja tikai 2,49% vēlētāju.

Tas gan nemazināja Bondara un Latvijas Reģionu apvienības politiskās ambīcijas – 2014. gada rudenī tā startēja 12. Saeimas vēlēšanās, kuru rezultātā ieguva astoņus Saeimas deputātu mandātus 12. Saeimā. Bondars bija Latvijas Reģionu apvienības kandidāts Ministru prezidenta amatam.

2015. gada maijā Bondara politiskie domubiedri – Latvijas Reģionu apvienības – deputāti viņu oficiāli izvirzījuši Valsts prezidenta amatam.

Lai gan platformā „mansprezidents.lv” Bondars ir līderis, apsteidzot pat savu kādreizējo darba devēju Rīgas pilī Vairu Vīķi-Friebergu, tomēr aprēķini liecina, ka Saeimas balsojumā viņš, visticamāk, būs pirmais atsijātais kandidāts.

Kandidāta piedāvājums

Nākamajos četros gados Valsts prezidenta galvenajai prioritātei jābūt Latvijas nacionālajai drošībai, ko prezidentam jāstiprina, gan pildot Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētāja amata pienākumus, gan pārstāvot valsti starptautiski.

Kas pieder kandidātam?

Saskaņā ar Bondara sniegto informāciju, viņam kopīpašumā pieder zeme un būve Salacgrīvas novada Ainažos. Bondara valdījumā ir 2010. gadā ražota automašīna „Mercedes Benz”. Bondars izsniedzis aizdevumus 42 686 euro un 12 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Viņam pieder „Latvijas Gāzes” akcijas, kā arī kapitāldaļas divās plašāk nepazīstamās SIA – „PBK” un „Harijs Bondars”.

Kandidāta izvirzītāji un atbalstītāji

Bondaru Valsts prezidenta amatam izvirzījuši seši Saeimas deputāti – Dainis Liepiņš, Nellija Kleinberga, Jānis Ruks, Juris Viļums, Artuss Kaimiņš un Mārtiņš Šics. Viņi visi darbojas Bondara pārstāvētās Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijā. Visticamāk, Valsts prezidenta vēlēšanās Bondars var rēķināties tikai ar septiņām deputātu balsīm, jo Liepiņš Saeimas sēdēs nevar piedalīties.

Latvijas Radio jautā kandidātam Mārtiņam Bondaram

 - Vai Valsts prezidentam jādod lielāka vara?
Kādas būtu jūsu kā Valsts prezidenta prioritātes ārpolitikā?
Kā saliedēt mūsu sabiedrību? 

Mārtiņa Bondara vizītkarte un atbildes uz Latvijas Radio jautājumiem
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti