Nedzirdīgajiem

Atslēgas: „Vācbaltieši. Dzīvojuši šeit 700 gadu, viņi pazuda vienā rudenī”

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Pazudušais tēvs»

Mārtiņa pieredze pazudušā tēva meklēšanā: Policijas darbs nesaskaņots un lēns

Kamēr policija apgalvo, ka pazudušos cilvēkus tā sāk meklēt nekavējoties, Mārtiņa pieredze liecina par pretējo – birokrātija, smagnēja sistēma, pazudušo radinieku neinformēšana par nepieciešamo rīcību; un darbības tikai pēc pašu radinieku pamudinājuma beidzot ļāva atrast viņa tēvu. Viņš gan atrasts jau miris, bet Mārtiņš spriež, ka policijas raitāka rīcība, iespējams, ļautu atrast kādu cilvēku vēl dzīvu, ziņoja LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

ĪSUMĀ:

  • Policija stāsta, ka uz iesniegumiem par cilvēku pazušanu reaģē nekavējoties.
  • Tēvs pazuda Rīgā, Mārtiņš bija Dobelē, kur arī vērsās policijā.
  • Nākamajā diena Rīgā policijā iesniegumu datu bāzē redzēja, bet iesākt vēl neko nevarēja.
  • Mārtiņš internetā atrada Ķuža telefonu un piezvanīja; iesniegumus sāka virzīt pēc pāris stundām.
  • Taču aktīva rīcība nesekoja, Mārtiņš iesaistīja “Bezvests.lv”, kas reaģēja ātri.
  • Policijai piegādāja ar “Bezvests.lv” palīdzību iegūtas ziņas.
  • Pēc dažām dienām Mārtiņa tēvs atrasts miris.
  • Mārtiņš: Tēvu, iespējams, neglābtu, bet citus varētu atrast ātrāk, ja rīkotos saskaņoti un operatīvi.


Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks Romāns Jašins raidījumam klāstīja, ka, saņemot iesniegumu par personas bezvēsts pazušanu, policija reaģē nekavējoties, aizbrauc notikuma vietā vai pie personas, kura izsauca to policiju, pārbauda radinieku loku, draugus, maršrutu, pa kuru gāja pazudušais, mežos pazudušo meklēšanai piesaista armiju, helikopteru, pašvaldības policiju un Zemessardzi, sadarbojas arī ar nevalstisko organizāciju “Bezvests.lv”.   

Mārtiņa Biezā 80 gadus vecais tēvs pazuda vasaras svētdienas pusdienlaikā Rīgas mikrorajonā Imantā. Viņš ikdienā pārvietojās patstāvīgi, viņam nebija veselības problēmu vai diagnožu, kas to ierobežotu.

Mārtiņa tēvam mobilā telefona nebija, un par viņu vispirms sāka uztraukties sieva, kad viņš vakarā nepārnāca mājās, un viņa zvanīja vīra dēlam. Mārtiņš bija Dobelē, kur arī aizgāja uz policijas iecirkni un uzrakstīja iesniegumu, “pieņemot, ka tas iesniegums pārceļos nu mūsdienās uz Rīgu bez jebkādas aizķeršanās”.

Dobeles policija iesniegumu pieņēma, bet nekāda reakcija nesekoja, un Mārtiņam arī nedeva nekādas instrukcijas, ko viņam vajadzētu darīt.

Arī nākamajā dienā no policijas nebija nekādu ziņu.  

Tāpēc Mārtiņš ieradās Rīgas Kurzemes priekšpilsētā, un izrādījās, ka policijai Dobelē iesniegto iesniegumu datu bāzē redz, bet tas arī viss - “viņi nevarēja neko darīt, tam nebija kaut kāda statusa”, cilvēks vēl nebija oficiāli izsludināts meklēšanā. Kurzemes nodaļa “statusu” mainīt it kā nevarot, jo iesniegums saņemts Dobelē.

Iesaistīties nevarēja arī Rīgas pašvaldības policija, jo tā valsts kolēģu informāciju arī redz tikai tad, kad cilvēks ir izsludināts meklēšanā. Pašvaldības policijas iesaiste pazudušu cilvēku meklēšanā ir svarīga, jo viņu sistēmā parādās informācija no dažādām iestādēm, piemēram, vai kāds cilvēks nav nogādāts patversmē, vai tam sniegta kāda palīdzība..

Mārtiņš internetā atradis Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža palīdzes telefona numuru un nekautrējies piezvanīt.

“Rezultātā šis statuss tika nomainīts burtiski pāris stundu laikā. Bet es pieņemu, ka viņas iesaiste varēja uz policistiem atstāt kaut kādu iespaidu vai ideju par to, ka man ir kaut kādi augsti sakari un nez kāds statuss, kas absolūti neatbilst taisnībai,” stāstīja Mārtiņš.

Bet arī pirmdienas vakarā policija pazudušā tēva dzīvesvietu neapmeklēja.

Redzot, cik lēni viss notiek, dienas laikā Mārtiņš sazinājies ar nevalstisko organizāciju “bezvests.lv”, kuri gan reaģēja operatīvi, iztaujāja par notikušo, pastāstīja, kas būtu darāms, sāka pārmeklēt apkārtni, tika izlīmētas skrejlapas ar tēva foto, Mārtiņa tuvinieki arī saziņas vietnē “Whatsapp” bija izveidojuši saraksti, kur visi meklētāji ziņoja par iegūtajiem jaunumiem. Mārtiņš panāca, ka arī policija seko līdzi šai sarakstei.

“Respektīvi, mēs arī viņus turējām lietas kursā, bet tas, ko es nekādi nevarētu teikt - ka viņi bija proaktīvi. Viņi drīzāk bija pozīcijā, ka viņi atbild uz jautājumiem,” stāstīja Mārtiņš.

”Bezvests.lv” pārstāvji ieteica arī pārskatīt apkārtnē esošo videokameru ierakstus. Policija viņam to nebija teikusi. Viņš gan kā privātpersona no komersantiem ierakstus dabūt nevarēja, bet viņš panāca, lai policija izprasa video, kurā tiešām bija redzams viņa tēvs.  

Tāpat Mārtiņam, nevis policijai radās ideja, ka vajag uzzināt, vai pazudušais tēvs nav kaut kur braucis un lietojis savu e-talonu, vai gadījumā nav izmantojis bankas karti.  Lai to noskaidrotu, Mārtiņš izmantojis privātus kontaktus.

“Bezvests.lv” pārstāvji piedāvājuši, ka nomaļākās vietas varētu pārlūkot, izmantojot dronu ar termokameru, taču Imantas teritorija, izrādās, ir tuvu lidostai, un drona pacelšanai vajag tās akceptu. Mārtiņš atkal torpedēja policiju, un gala rezultātā pie lidostas saskaņojuma tika.

Piektās dienas vakarā, kad meklēšana jau bija pārtraukta, ap deviņiem vakarā atskanēja zvans no policijas - tēvs atrasts miris. Atrada viņu policija, izejot cauri radinieku un brīvprātīgo sarūpētajiem materiāliem.

Kas noticis ar Mārtiņa tēvu, nav zināms, skaidrs tikai, ka tā nav vardarbīga nāve.

Pēc visa pieredzētā Mārtiņš nebūt netur ļaunu prātu uz policiju, jo visi cilvēki, ar ko viņš runājis, esot bijuši atsaucīgi, taču tas, ko viņš gan secina, ka darbs netiek mērķtiecīgi organizēts, it sevišķi zinot, ka pirmās divas diennaktis pazudušu cilvēku meklēšanā ir izšķirošs laiks.

“Ja man, ienākot policijas, iecirknī kāds būtu iedevis tādu desmit punktu sarakstu – aizej un izdari to un to....  Es būtu izdarījis daudz, daudz vairāk, daudz, daudz agrāk, un tas rezultāts būtu bijis panākts daudz, daudz labāks,” sprieda Mārtiņš.

“Diez vai mans tēvs būtu atrasts dzīvs konkrētajā gadījumā, bet, iespējams, kāds sēņotājs būtu atrasts dzīvs,” viņš piebilda.

Un pēdējā lieta, kas jau pēc tēva atrašanas viņā izraisīja neizpratni, - lai tēvu apglabātu, viņu vajag juridiski identificēt, apstiprinot to ar DNS, jo tēvs tika atrasts tādā stāvoklī, ka vairs nebija atpazīstams, bet DNS analīžu rezultāts jāgaida vismaz gadu.

“Izrādās, Latvijā ir seši cilvēki, kas strādā ar DNS, un konkrētos gadījumos, kad DNS materiāls ir kauls, kas ir, es saprotu, viens no sliktākajiem DNS materiāliem, ko vispār var dabūt, bet nu manā gadījumā no tēva varēja paņemt tikai to, ar to ir viens cilvēks, kas strādā šajā valstī. Un, protams, ka viņam prioritātes saliekas tieši tāpat – viņš vispirms strādā ar visiem pārējiem gadījumiem un pēc tam ar mirušajiem,”  stāstīja Mārtiņš.

Arī tad Mārtiņš “zvanīja visiem pēc kārtas”, lai situāciju risinātu, gadu tomēr gaidīt nevajadzēja, bet tēvu viņš apglabāja tikai vairākus mēnešus pēc viņa nāves – tagad oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti