Kopš mikroautobusu maršrutus pārņēmis pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme", cilvēkiem ar invaliditāti par braucienu mikroautobusos nav jāmaksā. Taču uz papīra rakstītais ne vienmēr atbilst realitātei. Firmām nav finansiāli izdevīgi vest cilvēkus ar invaliditāti, jo mikroautobusos nav atrisināts jautājums par braucēju uzskaiti un uzņēmumi nevar saņemt pašvaldības dotāciju. Turklāt cilvēkiem ratiņkrēslos mikroautobusos vieta vispār nav paredzēta. Stāsta Dace Stirāne, kas kopā ar "Apeirons" pārstāvjiem veica nelielu eksperimentu.
Mūsu nelielajā eksperimentā piekritis piedalīties Gunārs, kurš ir pirmās grupas invalīds un Irina, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Viņiem palīdz arī invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis. Gunāram ir ļoti izteikti kustības traucējumu un grūti runāt, bet tas netraucē viņam dzīvot aktīvu dzīvi. Parasti viņš brauc ar sabiedrisko transportu, kur var izmantot savu bezmaksas etalonu. Arī pārējos mikroautobusos, kuros Gunārs kāpj, viņam neliek maksāt par biļeti. Vienā pat nebija jāuzrāda invalīda apliecība, tāpat noticēja. Taču nekādu biļeti nedeva un nekādi citādi nepiefiksēja, ka Gunārs būtu braucis ar mikroautobusu.
Irinai gan veicas sliktāk. Lai arī acīmredzams, ka mikroautobusā vieta ratiņkrēslam nav, 238. Imantas mikroautobusa šoferis mums cenšas iestāstīt, ka tiek pārvadāti arī cilvēki ratiņkrēslā. Šoreiz tas neesot iespējams, jo viņam pašam sāpot kāja. Irina stāsta, ka bez pavadoņa viņai ir grūti pārvietoties pa galvaspilsētas ielām. Vienreiz mēģinājusi gan braukt ar mikroautobusu.
"Apeirons" vadītājs Ivars Balodis stāsta, ka cilvēki ar invaliditāti negrib apgrūtināt apkārtējos, tāpēc arī bieži neizmanto savas tiesības. Baidās no negatīvas reakcijas. Viņš pieļauj, ka mikroautobusu šoferi tik labvēlīgi pret Gunāru bijuši, jo Gunāram ir ļoti izteikta invaliditāte. Savukārt mana versija ir tāda, ka šoferi bija pamanījuši ziņkārīgo cilvēku grupiņu ar radio mikrofonu. "Rīgas satiksmes" pārstāve Baiba Bartaševiča pastāstīja, ka par cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanu minubusos ir atbildīgas minubusu firmas. Par to, ka ne vienmēr līguma noteikumi tiek ievēroti, liecina saņemtās sūdzības. "Rīgas satiksmei" nav zināms neviens gadījums, kad pārvadātāji būtu likumā noteiktajā kārtībā prasījuši kompensāciju par cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanu. Tas tāpēc, ka nav iespējams uzskaitīt, cik tieši šādu pasažieru pārvadāts. Rīgas Taksometru parka vadītājs Leopolds Muižnieks stāsta, ka līdz ar to šādi pasažieri tiek vesti uz firmas rēķina. Muižnieks stāsta, ka "Rīgas satiksme" rosina firmas uzstādīt etalona validatorus, taču diezin vai šis ieguldījums kādreiz atmaksātos. (Atgādināsim, ka Rīgas domei etalona ieviešana izmaksāja aptuveni 14 miljonus latu ). Muižnieks stāsta, ka Pierīgas maršrutos, kā Jaunmārupe un Baloži, mikroautobusos, kas pēc izmēra ir lielāki, uzstādīti kases aparāti. Šos maršrutus Rīgas Taksometru parks pārņēma, kad iepriekšējais atteicās no tiem.
"Rīgas satiksmei" patlaban noslēgti līgumi ar astoņām mikroautobusu firmām. "Rīgas satiksmes" pārstāve stāstīja, ka nākotnē plānotas izmaiņas, lai pasažieru uzskaiti uzlabotu. Konkrēti kā tas notiks, gan vēl nav zināmas. "Apeirona" vadītājs Ivars Balodis skaidro, ka šoferiem jābūt arī apmācītiem pārvadāt cilvēkus ar invaliditāti. Jāpiebilst, ka kamēr maršruta taksometrus pārvadājumus vēl nebija pārņēmusi "Rīgas satiksme", uzņēmējiem atlaides nebija jānodrošina, taču no šā gada 1.janvāra, kad šis pakalpojums ir pašvaldības pārziņā, pārvadātajiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tā ir obligāta prasība.
