Pašlaik gan skolās notiek jaunā skolotāju atalgojuma modeļa izmēģināšana, un rezultāti liecina, ka skolotāju valstī varētu pietrūkt. Seile norādīja, ka skolotāji vidēji strādā 1,4 slodzes, un pēc pārejas uz normālajām slodzēm būs skaidrs, ka skolotāju pietrūks.
Savukārt skolu tīklā „situācija nav vienkārša, jo ir daudz mazo skolu, un tur vajadzīgi skolotāju, bet ir jautājums, cik lielu slodzi varam tur nodrošināt”, atzina Seile.
Viņa skaidroja, ka skolu tīklu sakārtošanā uzsvars būs uz diviem principiem – mazas skolas ar mazajam klasēm pēc iespējas tuvu mājām, bet vidējās izglītības iestādēm savukārt jābūt ar labu infrastruktūru, labu materiāli tehnisko bāzi, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību.
Ņemot vērā skolēnu skaitu, tas liecina, ka skolu būs mazāk, bet pie attālākajām vidējās izglītības iestādēm varēt nodrošināt kopmītnes vai arī nodrošināt apmaksātu transportu – par to vēl būs jādomā.
Jau ziņots, ka IZM piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi. Arodbiedrība cer, ka līdz ar jauno modeli skolotāji vairs nebūs pārstrādājušies un saņems lielāku algu, ja vien valdība tam piešķirs finansējumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkoja piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžeta projekta paredzētie trīs miljoni eiro.
Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un uz to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Skolotāju algām papildus piešķirti 3 miljoni eiro, bet atalgojuma reformas sākumam šogad papildus kā minimums nepieciešami 20 miljoni eiro. Valdība sola par finansējumu lemt, kad būs zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.
